Reirs: Gada laikā rasti risinājumi ienākumu palielināšanai, pašvaldību un uzņēmējdarbības atbalstam

"Darbs finanšu ministra amatā man sākās valsts budžeta zīmē, un arī šobrīd intensīvi tiek strādāts pie nākamā gada budžeta projekta. 2016.gada pirmā puse man pagāja, nepārtraukti esot kustībā starp Briseli un Rīgu. Tajā pašā laikā ar Finanšu ministrijas kolēģiem esam izstrādājuši jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, paveikuši daudz pie Eiropas Savienības fondu jaunā plānošanas perioda sākšanas, ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem, iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanas, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem," norādīja finanšu ministrs.

Viens no pirmajiem ministra uzdevumiem jaunajā amatā bija 2015.gada budžeta sagatavošana. Tajā īpaša uzmanība tika pievērsta veselībai, izglītībai, nacionālajai un sociālajai drošībai. Savukārt tagad noris darbs pie 2016.gada valsts budžeta, kas šodien Saeimā jau apstiprināts pirmajā lasījumā. Tā būtiskākais uzdevums ir nodrošināt valsts nākamā gada galveno prioritāti - ārējo un iekšējo drošību. 2016.gadā budžeta izdevumi paredzēti par 183,2 miljoniem eiro lielāki, nekā plānots 2015.gadā.

Tāpat šī gada laikā izstrādāts jauns Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelis, kas ir orientēts uz līdzsvarotu finanšu resursu pieejamību pašvaldībām, lai tās spētu nodrošināt savas pamatfunkcijas un sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Tomēr ne mazāk būtisks jaunā modeļa mērķis ir veicināt pašvaldību ieinteresētību attīstīt saimniecisko darbību savā teritorijā un sekmēt ekonomikas izaugsmi.

Tāpat Reirs ieguldījis darbu, lai jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai būtu pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Pagājušā gada novembrī Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Tās gaitā Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā.

Šā gada pirmajā pusē, Latvijas prezidentūras laikā, paralēli citiem pienākumiem finanšu ministrs Reirs pildīja arī Eiropas Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes prezidenta pienākumus. Latvijas prezidentūras ES padomē darba rezultātā rekordīsā laikā izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Tas ļaus visas ES valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, piesaistīt privātos ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāju labklājībai, jaunām darbvietām un kopējai valsts izaugsmei. Izmantojot šī fonda iespējas, ne tikai lielajiem projektiem, bet arī maziem un vidējiem uzņēmējiem būs iespēja panākt savu izvirzīto mērķu sasniegšanu un ieviest inovācijas.

Šī gada laikā pilnveidots mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms atbilstoši MUN likumam. Lai ierobežotu negodīgu konkurenci un nodokļu optimizāciju, no 2016.gada noteikts ierobežojums 37 nozarēs piemērot MUN maksātāja statusu. Savukārt, lai tiktu ievērotas sabiedrības intereses sociālās drošības jomā un garantētu MUN maksātāju darbiniekiem vismaz minimālu sociālo nodrošinājumu, ir izstrādāts minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas modelis. Tā pakāpeniska ieviešana paredzēta līdz 2018.gadam.

Tāpat, risinot valdības deklarācijā noteikto mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, ministra vadībā izstrādāts priekšlikums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai. Priekšlikums paredz palielināt ienākumus mazo algu saņēmējiem un papildu motivēt iedzīvotājus deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū. Diferencētais neapliekamais minimums tiks ieviests pakāpeniski līdz 2020.gadam.

Savukārt šī gada aprīlī ar trīs koncerna uzņēmumu VAS "Latvijas Attīstības finanšu institūcija "Altum"", SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" un VAS "Lauku attīstības fonds" apvienošanu vienā institūcijā noslēdzās vienotās "Attīstības finanšu institūcijas" izveide.

Uz sarakstu