Madonā pēdējo reizi varēs skatīt mākslinieku Drēviņu un Udaļcovu izstādi

Kā pilsētas informācijas portālu Madona24.lv informē Pētera Avena labdarības fonda "Paaudze" pārstāve Inese Dābola, izstādes ekspozīcija ir izveidota no agrāk neredzētiem mākslinieku darbiem - kas ļauj sajust trauksmaino un vienlīdz arī daudzpusīgi izdzīvoto mākslinieku dzīvi. Līdz šim izstāde bija skatāma Rīgā un Cēsīs, savukārt, Madona ir pēdējā Latvijas pilsēta, kur izstāde būs pieejama apmeklētājiem.

Pētera Avena labdarības fonds "Paaudze" izrādījis iniciatīvu Latvijā izrādīt pasaulē augsti novērtētos mākslinieku A.Drēviņa un viņa dzīvesbiedres N.Udaļcovas gleznas un zīmējumus. Fonda iniciatīvu atblastīja Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Izstādē "Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laika virpulī" eksponēti 27 darbi no Pētera Avena privātās kolekcijas, astoņu mākslinieku gleznas un zīmējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumiem, kā arī daži darbi no citām privātkolekcijām. Ir izveidota ekspozīcija, kura sniedz izstādes skatītājiem unikālu iespēju iepazīt agrāk neredzētus darbus. Tāpat izstādē ir iespējams vērot, kā ir mainījusies mākslinieku glezniecība no agrīniem darbiem līdz ekpresīvam dabas tēlojumam, kad abi mākslinieki daudz gleznojuši ainavas Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā.

Aleksandrs Drēviņš 1889.gadā dzimis Cēsīs. Deviņpadsmit gadu vecumā viņā modusies interese par glezniecību, kas kardināli mainīja jaunekļa dzīvi. Jaunais mākslinieks kādu laiku apmeklējis Rīgas pilsētas mākslas skolu, bet bija spiests mācības pārtraukt, jo 1915.gada augustā viņa ģimene līdz ar citiem bēgļiem evakuē uz Maskavu. Drēviņš patstāvīgi papildinājies glezniecībā, apmeklējis Tretjakova galeriju, iepazinies ar aktuālo mākslu Ščukina un Morozova kolekcijās. 1920.gadā Drēviņš apprecējās ar vienu no "krievijas avangarda amazonēm" māklinieci Udaļcovu. Radošā savienība turpinājās līdz 1938.gadam, kad režīma realizētais nežēlīgais represiju vilnis nebūtībā aizrāva arī latvieti Drēviņu.

Šodien mākslinieku vārdu un viņu talanta patieso lielumu apliecina dažādas nozīmīgas izstādes visā pasaulē. Dzīves laikā Drēviņš un Udaļcova bezgalīgi ticēja "gaišajai nākotnei", un tas palīdzēja viņiem pārvarēt badu, postu, nāvi. Šajos gadu desmitos divi talantīgi cilvēki, kuru savstarpējais balsts bija tikai un vienīgi ticība glezniecībai, izveidoja savu ģimenisko un radošo savienību, kura traģiski tika sagrauta 1938.gadā.

"Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova - divas personības mākslā, kuras satikās 20.gadsimta otrās desmitgades māksliniecisko eksperimentu virpuļos Krievijā, kad vēstures nenovēršamā un neapturamā kustība tik ļoti spēja ietekmēt cilvēku likteņus. Šī izstāde ir tapusi kā lielisks apliecinājums sadarbībai starp valsts institūcijām un privātajiem partneriem, kuras rezultātā ieguvēji ir visi - iepazīsim agrāk neredzētus mākslas darbus un skatītājam dosim to vienreizējo gandarījuma sajūtu, ko var sniegt tikai sastapšanās ar patiesi lielām un izcilām mākslas vērtībām", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

"Esam gandarīti, ka izdevās veiksmīgi izstādi parādīt Rīgā un Cēsīs, tagad tā ir pieejama Madonā. Ceram, ka pilsētas iedzīvotāji un viesi izmantos iespēju un aplūkos brīnišķīgo mākslinieku darbus, jo šādā mērogā iepriekš darbi Latvija nav bijuši pieejami apskatei. Uzskatu, ka ir svarīgi pazīt Latvijā dzimušo mākslinieku - Drēviņu, tāpat arī viņa sievu, viņu daiļrade mums stāsta par dzīvi, viņu talantu un ticību labajam," komentē Igors Bass, labadarības fonda "Paaudze" vadītājs.

Uz sarakstu