Latvijas Bankas ekonomists: Jādomā par eksporta pieauguma veicināšanu un investīciju izaugsmes uzturēšanu

Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, arī trešajā ceturksnī būtisku devumu tautsaimniecības izaugsmē radījis privātais patēriņš, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 5,2%. Privātā patēriņa pieaugumu galvenokārt balstīja rīcībā esošā ienākuma pieaugums, kas atspoguļo reālās neto darba samaksas kāpumu. Uz sagaidāmo privātā patēriņa pieaugumu jau iepriekš norādīja pieejamā informācija par mazumtirdzniecības apjomiem, kuri trešajā ceturksnī turpināja pieaugt, skaidro Vilerts.

Turklāt vērts uzsvērt, ka arvien mazāku devumu mazumtirdzniecības apjoma pieaugumā deva degviela (trešajā ceturksnī 1,1 procentpunkta devums, kamēr iepriekšējos divos ceturkšņos attiecīgi 2,9 un 1,8), raksta ekonomists. Tas norāda, ka patēriņa pieaugums kļuvis izteiktāks citās produktu grupās, piemēram, datoru programmatūras un telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecībā. Tāpat redzams pieaugums arī mēbeļu un mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecības apjomos, kas saskan ar salīdzinoši augstām patērētāju gaidām, plānojot tuvākās nākotnes sadzīves apstākļu uzlabojumus, skaidro Latvijas Bankas ekonomists.

"Lai gan kopējais patērētāju noskaņojuma rādītājs trešajā ceturksnī piedzīvojis kritumu, galvenokārt pasliktinoties iedzīvotāju redzējumam par valsts ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju redzējums par pašu finansiālo stāvokli saglabājies pozitīvs, liecinot, ka straujš privātā patēriņa kritums vismaz tuvākajā nākotnē nav sagaidāms," norāda Vilerts.

Investīciju apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 6,4%. Pretēji iepriekšējiem signāliem (zemais izsniegto būvatļauju skaits; zems ar pasūtījumiem nodrošinātā būvniecības apmēra novērtējums) investīciju pieauguma temps bija straujāks, nekā prognozēts, akcentē ekonomists.

"Šķiet, ka arvien mazāku ietekmi uz investīcijām atstāj reģiona ģeopolitiskā situācija, kuras dēļ investori iepriekš saglabāja piesardzīgu attieksmi. Eiropas Savienības (ES) fondi bijuši svarīgi investīciju izaugsmi nosakoši faktori, tādēļ pāreja uz jauno plānošanas periodu var sākotnēji atspoguļoties investīciju pieauguma tempa kritumā. Būtiska nozīme investīciju attīstībai nākotnē būs tam, kā un cik ātri jaunajā plānošanas periodā mācēsim apgūt ES fondus, kā arī joprojām būtisks būs arī kreditēšanas tirgus stāvoklis," skaidro Vilerts.

Viņš piebilst, ka eksporta apjoms trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 1,1%. Pēc ne pārāk daudzsološiem rezultātiem augustā nominālais preču eksports septembrī uzrādīja augstāku izaugsmes tempu, pateicoties gan augu valsts produktu (tai skaitā graudaugu) eksportam, gan metāla izstrādājumu eksportam. Arī pakalpojumu eksports trešā ceturkšņa pirmajos divos mēnešos uzrādīja kāpumu. Importa apjomi šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, pieauga par 4,5%, informē Vilerts.

Kā ziņots, šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada trešo ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 3,3% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā ziņots iepriekš IKP ātrajā novērtējumā, balstoties uz piesardzīgajām uzņēmēju prognozēm (īpaši būvniecībā un pakalpojumu nozarēs).

Šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās par 1%.

2015.gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 6,4 miljardi eiro.

Uz sarakstu