Afiša

  • 7 ieraksti
  • Rāda 1 - 0
  • Izstādes "Brektes cauri gadsimtiem. Veltījums J.Brektes 95 gadu jubilejai" atklāšana

    (~156.3 km)

    Šonedēļ 11.decembrī plkst. 15.00 Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs tiks atklāta jauna izstāde “Brektes cauri gadsimtiem. Veltījums Jāņa Brektes 95. gadu jubilejai”

    Izstāde vienai paaudzei būs kā atgādinājums, bet citai – iepazīšanas ar vienu no sava laika pazīstamākajiem Rīgas portretētājiem Jāni Brekti (1920 – 1985), kā arī tā ļaus skatītājiem satikties ar vēl trīs šīs dzimtas māksliniekiem – meitu Ilonu un mazbērniem Patriciju un Kristianu Brektēm.

    Tiem, kam Jāņa Brektes vārds nav svešs, viņš lielākoties asociējas ar akvareļa tehnikā gleznotiem Vecrīgas skatiem, kuros parādās gan populāri motīvi no Skārņu, Aldaru un citām ielām, gan mazāk zināmi vecpilsētas nostūri. Plašākai publikai mazāk zināmi ir viņa galvaspilsētas atveidi, kur ir redzama tās industriālā, rūpnieciskā puse ar ceļamkrāniem, kuģu ostām, jaunceltnēm un citiem šo vidi raksturojošiem elementiem. Līdzās dažādajiem pilsētas attēlojumiem ir vērojama interese par lauku ainavu ar upēm, ezeriem, jūras krastu, pakalniem, mežiem.

    Jānis Brekte, lai arī dzimis Rīgā, bērnības gadus pavadījis Gulbenes novada Lizuma pagastā, kur joprojām mīt meita Ilona ar vīru un bieži viesi ir jaunākie Brektes dvīņi Patricija un Kristians. Ilona Brekte no tēva ir mantojusi mīlestību pret akvareļglezniecību, kuru izkopusi strādājot pie dažādām ziedu kompozīcijām. Kādā intervijā māksliniece atzinusi, ka bijis nepieciešams atrast kādu tēmu, kurā varētu justies stiprāka pār tēvu.

    Motīvu ziņā pēctecību no vectēva daiļrades varēs saskatīt Patricijas darbos, kuras viens no iedvesmas avotiem ir pilsētā, apkārtējā vidē novērotais, un nav svarīgi, vai tā ir tepat Rīgā skatīta vide, vai kādā ceļojumā redzētais, kas attiecīgajā brīdī mākslinieci  pamudinājis radīt. Jau vairākus gadus viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir Andrejsala, kur ierīkota darbnīca Peahen. Tajā viņa pati strādā, kā arī māca citus. Patricija galvenokārt strādā glezniecībā un arī grafikas tehnikā – sietspiedē, jo akadēmijā iegūta gan grafiķes, gan gleznotājas izglītība.

    Savukārt, Patricijas  brālis Kristians, kurš akadēmijā beidzis scenogrāfijas nodaļu, savā mākslā ir izmēģinājis dažādus medijus: no dzimtai tik pazīstamās akvareļglezniecības līdz pat 3D objektu radīšanai. Tajos bieži izmantoti taksidermēti dzīvnieki, kuri lielākoties atrasti uz ceļa. Kā izsakās pats Kristians - mākslā tabu tēmu nav, un viņš seko šim apgalvojumam, itin bieži provocējot  savas mākslas skatītāju.

    Līdz šim kopīgas izstādes līdzīgā sastāvā  rīkotas vairākkārt, izstādei Madonas muzejā netika izvirzīta  kāda konkrēta tēma, kurai būtu jāatspoguļojas darbos. Šoreiz muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar vienu dzimtu caur četru dažādu radošu personību darbiem. 

     

     

    Vairāk informācijas var iegūt, zvanot: 648 23 844 vai sūtot e-pastu: izstazuzale@inbox.lv.

  • Ļaudonas jauktā kora "Lai top" koncerts Madonas muzejā!

    (~96.6 km)

    Madonas muzeja izstāžu zālē 13.janvārī plkst 17:00 dziedās Ļaudonas koris “Lai top!”. Ar koncertu noslēgsim izstādi par Pirmo pasaules karu un latviešu strēlniekiem.

     Pagājušajā gadā tajā pabijuši vairāk nekā trīs tūkstoši apmeklētāju. Par laiku pirms 100 gadiem runājam kā par pagātni, tomēr līdzības atrodam arī mūsu dienās. Par karavīriem, kara dienestu spriežam šodienas Latvijā. Jo bieži pieminēts bēgļu jautājums, arī toreiz bija kara bēgļi – zemgalieši, kurzemnieki, kas mājvietu meklēja Vidzemē vai tālāk.

    Strēlnieki un mūzika ir atsevišķa tēma. Muzejā nonākusi strēlnieku kora dziedātāja mētrienieša Jāņa Kaimiņa (1889-1939) dziesmu burtnīca. Redzam, ka dziedātas arī labi zināmas dziesmas – Jāņa Cimzes “Ozoli vēl Baltijā“, Emīla Dārziņa “Lauztās priedes”, “Mūžam zili”, Jāzepa Vītola “Mana tēvija”, ir arī mazāk pazīstami darbi.

    Koncerta laikā rādīsim arī nesen muzejā ieskanētus Jāņa Glīznieka (fotogrāfs Madonā 1921.-1928. gadā) kara laika uzņēmumus.

     

    Ieeja BEZMAKSAS!

  • Muzejs "Mucenieki"

    (~114.9 km)