Skeptiski par diferencētā neatliekamā minimuma ietekmi uz konkurētspēju un labklājību
Papildināta visa ziņa.Diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nesamazināšana par 1% neradīs ne uzņēmējdarbības konkurētspēju, ne arī iedzīvotāju labklājību, pirmdien, 15.jūnijā, preses konferencē teica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa norādīja, ka šo divu mērķu, proti, konkurētspējas un labklājības celšanai, sasniegšanai jāpazemina darbaspēka nodokļi, kā arī jāpaaugstina atvieglojumi, tostarp neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām, it īpaši bērniem.
Viņa izteicās, ka šāds risinājums pēc būtības ir ne tikai ar mērķi, lai "skaisti izskatītos kādās deklarācijās".
Meņģelsone stāstīja, ka arī starptautiskās rekomendācijas Latvijai paredz darbaspēka nodokļa samazināšanu un īpašuma nodokļu paaugstināšanu. Tāpat starptautiskās rekomendācijas paredz uzlabot nodokļu iekasēšanas sistēmu un cīņu ar ēnu ekonomiku, un dažādus citus pasākumus.
LDDK ģenerāldirektore arī norādīja, ka Latvijā nodokļus tiešā veidā maksājošo jeb privātā sektora darbinieku skaits ir 577 583. Viņa norādīja, ka jautājums ir, vai ar šādām izmaiņām netiek pasliktināta situācija, ka "maksātāju" kļūs mazāk. Mazāki budžeta ieņēmumi savukārt varētu atstāt iespaidu uz veselības, izglītības un aizsardzības nozari, norādīja Meņģelsone.
Viņa arī stāstīja - ja bruto alga strādājošajam ir 500 eiro, tad ieguvumi no tā nav teju nekādi. Ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, 500 eiro lielas bruto algas saņēmējs reizi gadā ar deklarācijas palīdzību no valsts atgūtu tikai 17,35 eiro, bet, samazinot IIN, strādājošais iegūtu papildu 3,73 eiro katru mēnesi. Tāds pats ietaupījums abos variantos veidotos arī cilvēkam ar vienu apgādājamo, bet cilvēkam ar diviem apgādājamajiem, ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, ietaupījums gadā būtu 9,35 eiro, bet, pazeminot IIN, katru mēnesi papildu ienākumi būtu 43 centi.
Savukārt strādājošais ar 1000 eiro lielu bruto algu, ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, ar deklarācijas palīdzību no valsts katru gadu varētu atgūt 42 centus neatkarīgi no tā, cik viņam ir apgādājamo.
Tāpēc tieši akcents uz atvieglojumiem par bērniem būtu tas risinājums, kurš dotu rezultātus nevienlīdzības mazināšanā, uzsvēra Meņģelsone.
Savukārt, kā norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Caune, nav saprotams, kādēļ uz valdību tiek virzīti šādi grozījumi. Viņa uzsvēra, ka diferencētais neapliekamais minimums neradīs ietaupījumu valsts budžetā, tieši otrādi, līdz 2021.gadam tiks zaudēts 41 miljons eiro.
Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) norādot, ka diferencētā neapliekamā minimuma sistēmas ieviešana, kura paredz visiem strādājošajiem iesniegt ienākumu gada deklarācijas, izmaksās vairākus miljonus eiro.
Caune arī skaidroja, ka LDDK ir pamatotas bažas, ka darba ņēmēji izdarīs spiedienu uz darba devējiem. Viņa skaidroja, ka izmaiņas paredz, ka zemo algu saņēmēji zaudēs 17 eiro, ko valsts atmaksātu tikai pēc deklarācijas iesniegšanas, tāpēc ir bažas, ka darbinieki varētu prasīt lielākas algas, tomēr tas neveicinātu produktivitāti.
LDDK viceprezidente stāstīja, ka no valdības tiek sagaidīts pamatots aprēķins, kas Latvijā ir iztikas minimums, kā arī - kas ir liela alga, kura cilvēkam un viņa ģimenei nodrošina visas nepieciešamās vajadzības, lai neciestu ģimenes ienākumi. Tāpat LDDK uzskata, ka 1500 eiro liela darba alga nav liela.
Caune arī stāstīja, ka Latvijā ir 75 000 pieaugušo, kuri ir apgādājamie kādam citam. LDDK ir aizdomas, ka lielākā daļa šo cilvēku ir jau citās valstīs un tur saņem algu, tomēr Latvijas nodokļu maksātāji par viņiem maksā. Caune norādīja, ka, novēršot šo situāciju, varētu ietaupīt aptuveni 34 miljonus eiro, līdz ar to valstij vajadzētu "papētīt" šos 75 000 cilvēku.
Viņa arī pauda viedokli - ja valsts grib panākt visu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, tad "tā arī vajadzēja pateikt", tomēr tas nav jādara uz mazo algu saņēmēju rēķina.
Kā preses konferencē uzsvēra LTRK padomes locekle Elīna Rītiņa, Latvijā nav ilgtermiņa nodokļu politikas. Pagaidām paredzēts, ka ilgtermiņa nodokļu politikas projekta izstrāde ir paredzēta tikai nākamā gada decembrī, bet tāda būtu jāizstrādā daudz ātrāk.
Vaicāta, vai valdība ir uzaicinājusi sociālos partnerus uz kāda veida sarunām par šiem grozījumiem, Caune sacīja, ka LTRK pagaidām nav uzrunāta. Savukārt Meņģelsone norādīja, ka ceturtdien, 18.jūnijā, notiks Nacionālās trīspusējās padomes sēde, kurā šie jautājumi tiks apspriesti. LDDK ir iniciējusi budžeta un nodokļu apakšpadomes izveidošanu, ko ir atbalstījusi arī Finanšu ministrija. Apakšpadomē tiks apspriesti tieši šie jautājumi.
LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un LTRK norāda, ka ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās apstākļos gan arodbiedrībām, gan uzņēmējiem ir bažas par turpmāko tautsaimniecības attīstību, kuras mērķis ir veicināt vispārēju labklājības pieaugumu un iedzīvotāju dzīves līmeņa izlīdzināšanos gan Latvijas, gan Eiropas Savienības mērogā.
Kā vienu no būtiskākajiem risinājumiem investīciju piesaistei, uzņēmējdarbības attīstībai un sociālās nevienlīdzības mazināšanai darba ņēmēju un devēju organizācijas saredz nepieciešamību vismaz Baltijas mērogā izveidot konkurētspējīgu darba nodokļu politiku.
Arodbiedrības un uzņēmēju organizācijas norāda, ka pašreiz iniciētās izmaiņas zemo algu saņēmējiem radītu 17,25 eiro zaudējumus ik mēnesi, kurus valsts iecerējusi atmaksāt tikai pusotru gadu pēc deklarāciju iesniegšanas. Uz sarakstu