Zemes apsaimniekošanas politiku turpmāk paredzēts īstenot četros apsaimniekošanas virzienos

Rīga, 27.sept., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi informatīvo ziņojumu par Latvijas zemes apsaimniekošanas politiku, kurā ietverti četri turpmākajos gados īstenojamie apsaimniekošanas virzieni.

Vadoties pēc ilgtermiņa plānošanas dokumentiem, kā arī par pamatu ņemot Latvijas intereses zemes resursu izmantošanā, zemes politikas virsmērķis ir "zemes ilgtspējīga izmantošana, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi, iespēju vienlīdzību un klimatnoturīgu attīstību, ievērojot līdzsvaru starp saimniecisko darbību, bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņu mazināšanu".

Kā skaidro VARAM, virsmērķa sasniegšanai zeme tiek apskatīta no četriem savstarpēji saistītiem un papildinošiem izmantošanas virzieniem - zemes izmantošana saimnieciskai darbībai, zeme kā vide, zeme kā telpa, un zemes izmantošana saistībā ar tiesisko, finanšu un informatīvo vidi.

Minētie virzieni ir savstarpēji saistīti un izmaiņas kādā no tiem ietekmē arī citus, tāpēc katram no minētajiem zemes izmantošanas virzieniem tiek noteikts sasniedzamais mērķis, kā arī rīcības politika un principi šo mērķu sasniegšanai.

Virziena "Zemes izmantošana saimnieciskajai darbībai" mērķis ir nodrošināt esošo zemes resursu racionālu un efektīvu apsaimniekošanu. Mērķa īstenošanai iesaistītās nozares izstrādājušas vairākus uzdevumus, piemēram, ar mazvērtīgām koku sugām aizaugušu lauksaimniecības zemi pārvērst par ekonomiski vērtīgu mežu tajās platībās, kuras zemes īpašnieks neplāno izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā vai citiem ar meža apsaimniekošanu nesaistītiem zemes izmantošanas mērķiem.

Tāpat plānots ar dažādiem instrumentiem veicināt zemes izmantošanu, ņemot vērā attiecīgās teritorijas īpatnības un tai piemērotākos risinājumus. "Piemēram, piekrastes joslā nav atbalstāma intensīva lauksaimniecība vai jaunu urbāno teritoriju izveide. Savukārt valsts austrumu pierobežā vairāk atbalstāmas iespējas izmantot zemi tādas lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kas prasa mazākas zemes platības, bet lielāku darba ieguldījumu un rada lielāku pievienoto vērtību, tādējādi novēršot iedzīvotāju skaita samazināšanos šajās teritorijās," klāsta VARAM.

Zemes kā dabas kapitāla virziena mērķis ir saglabāt zemi kā tīru vides, dabas vērtību un dzīvotspējīgu ekosistēmu. Šī mērķa sasniegšanai iecerēts izveidot motivējošus instrumentus, piemēram, nodokļu atlaides, kas veicinātu zemes īpašnieku ieinteresētību īpašumus izmantot ekoloģisko funkciju īstenošanai vai novēlēšanu dabas aizsardzībai.

Vēl teritorijas attīstības plānošanā un zemes izmantošanā būs jāņem vērā riski, ko rada klimata pārmaiņas, piemēram, plūdu riski vai krasta erozijas riski.

Savukārt "Zemes kā telpas" mērķis ir efektīva apbūves teritoriju izmantošana, atjaunojoties nevis izplešoties. Proti, darbības virziens paredz urbāno teritoriju attīstību veidot uz jau apbūvētām teritorijām. Atjaunojot degradētās teritorijas, jaunai apbūvei tiks paredzētas vietas ar jau izbūvētu infrastruktūru, tādējādi novēršot arvien jaunus ieguldījumus transporta un cita veida infrastruktūras izbūvē un uzturēšanā.

Tāpat paredzēts noteikt, ka jau plānošanas procesā jāpanāk vienošanās par publiskās infrastruktūras, tai skaitā ceļu vai ielu atsavināšanas kārtību un nodošanu pašvaldības īpašumā, lai teritorijas tiktu apbūvētas vienlaicīgi ar tām nepieciešamo infrastruktūru.

Raugoties uz zemes resursiem no tiesiskās, finanšu un informatīvās puses, izcelts mērķis izveidot "efektīvu un laikam atbilstošu tiesisko, finanšu un informatīvo vidi, kas maksimāli veicina zemes izmantošanas ilgtspējību".

Lai to sasniegtu paredzēts, piemēram, nodrošināt atbalstu infrastruktūras attīstībai, it sevišķi koplietošanas meliorācijai. "Koplietošanas infrastruktūras attīstībai būtu nodrošināms finansiāls atbalsts un viens no finanšu avotiem šiem mērķiem būtu, ja daļu no mežsaimniecībā strādājošo komersantu samaksātajiem nodokļiem, nepalielinot kopējo nodokļu slogu, novirzītu tai teritorijai, kurā koksnes resursi ir iegūti," pauž VARAM.

Kopumā, lai veicinātu četru izstrādāto attīstības virzienu īstenošanu, iesaistītās institūcijas izstrādājušas 27 darbības principus.

Ministrija gan norāda, ka zemes politikā joprojām nav iekļauti vairāki jautājumi, par kuriem vēl ir nepieciešamas turpmākās diskusijas par iespējamajiem risinājumiem. Viens no tiem ir nepieciešamie pasākumi un rīcība dalītā īpašuma izbeigšanai, sevišķi gadījumos, kad uz privātpersonu īpašumā esošās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

"Diskutējams jautājums ir arī par esošo lauksaimniecības zemes tirgus regulāciju un noteiktajiem ierobežojumiem darījumos ar lauksaimniecības zemēm. Patlaban noteiktie ierobežojumi zināmā mērā rada administratīvo slogu gan zemes īpašniekiem, gan arī pašvaldībām. Tāpēc būtu vērtējams, vai šie ierobežojumi ir devuši gaidītos rezultātus un kas būtu darāms, lai nodrošinātu zemes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Vērtējams arī, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā par nekustamā īpašuma nodokli, lai veicinātu nekustamā īpašuma izmantošanu, tai skaitā zemes efektīvāku apsaimniekošanu," teikts ziņojumā.

Zemes politika ir konceptuāls stratēģisks starpnozaru politikas plānošanas dokuments, kurā koncentrētā formā noteikti stratēģiskie mērķi un rīcības politikas jeb darbības principi. Šāds dokuments izstrādāts ar mērķi saglabāt zemi, kā nacionālas valsts pastāvēšanas pamatu un nacionālo bagātību, kā arī salāgot dažādu nozaru intereses zemes izmantošanā.

Kā uzsver VARAM, zemes politikai, kas ietverta šajā ziņojumā, nav noteikts konkrēts darbības termiņš un tā var būt aktuāla arī pēc 2030.gada. Zemes politikā definētie mērķi un rīcība tiek attiecināta uz visu Latvijas teritoriju neatkarīgi no zemes piederības un tās izmantošanas veida.