Teiču dabas rezervātam - 34 gadi

1982.gada 26.maijā tika izdots LPSR Ministru padomes lēmums Nr.284 par rezervāta dibināšanu Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pakļautībā. Ar minētās ministrijas pavēli tas tika nodibināts 1982.gada 6.jūnijā. 

Teiču purva masīvs kopā ar Lielo Pelečāres purvu kopš 1995. gada ir iekļauts Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju un Eiropā putniem nozīmīgo vietu sarakstā.

Teiču dabas rezervāta platība ir 19779 ha. Lielāko daļu 13681 ha jeb 69% no kopējās teritorijas platības aizņem sūnu purva masīvs, kas ir viens no lielākajiem un neskartākajiem šāda veida purviem Baltijā. Tas sācis veidoties pirms 10000-12000 gadiem. Tas ir tā sauktais augstais jeb sūnu purvs ar daudziem kupolveida pacēlumiem, kuri pār pārējo teritoriju paceļas pat līdz 7 metriem. Purvā ir 18 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Tie pārsvarā atrodas kupolu nogāzēs.

Nelielās platībās sastopami arī pārejas un zāļu purvi

Pateicoties tam, ka kopš rezervāta dibināšanas teritorijā nenotiek saimnieciskā darbība un apmeklējumi tiek ierobežoti, te atrodamas daudzas retas un aizsargājamas sugas.

Pētījumi

Rezervātā veikti pētījumi par teritorijā sastopamām sugām, biotopiem un notiekošajiem procesiem. Balstoties uz pētījumu rezultātiem, tiek plānoti un realizēti pasākumi, kas vērsti uz sugu vai biotopu eksistences apstākļu uzlabošanu.

Purva tipi un flora

Teiču rezervātam raksturīga Austrumlatvijas purvu un mežu flora. Kopumā rezervātā konstatētas 688 ziedaugu un paparžaugu sugas, no kurām 38 ir aizsargājamas, kā arī 217 sūnu sugas, no kurām aizsargājamas ir 24.

Lielākā sugu daudzveidība ir zāļu purvos, kur augi barības vielas iegūst ne tikai no lietus ūdeņiem, bet arī no gruntsūdeņiem. Diemžēl, ezeriem aizaugot, zāļu purvi Teiču dabas rezervātā saglabājušies tikai ļoti šaurās joslās ap dažiem purva ezeriem (Islienas ezers, gandrīz pilnībā aizaugušais Šūmānu ezers). Šeit sastopamas dažādu Dactylorhiza sugu orhidejas, trejlapu puplakši (Menyanthes trifoliata), purva rūgtdille (Peucedanum palustre), purva vārnkāja (Comarum palustre). Sastopamas arī vairākas retās un aizsargājamās sugas - purva sūnene (Hammarbyca paludosa), Lēzeļa lipare (Liparis loaselii), kūdrāju grīslis (Carex heleonastes); no sūnām: tumšā pinkaine (Cinclidium styglum), parastā dižsirpe (Sorpidium scorpioides) un palienes lāpstīte (Scapania irrigua).

Pārejas purvi sastopami pārsvarā sūnu purva perifērijās. Šāda tipa purvos sastopami augi, kas raksturīgi gan zāļu, gan sūnu purviem - ārkausa kasandra (Chamaedaphne calyculata), purva dzērvene (Oxycoccus palustris), niedres (Phragmites australis) un dažādu Carex sugu grīšļi . No retām sugām sastopams mellenāju kārkls (Salix myrtilloides).

Sūnu purvos pārsvarā aug sfagnu sūnas, jo kūdra satur niecīgu minerālvielu daudzumu. Šeit augi minerālvielas iegūst, galvenokārt, no nokrišņu ūdeņiem. Dominējošās sugas ir purva vaivariņš (Ledum palustre), zilene (Vaciinium uliginosum), ārkausa Kasandra (Chamaedaphne calyculata), sila virsis (Calluna vulgaris), makstainā spilve (Eliophorum vaginatum), purva šeihcērija (Scheuchzeria palustris), no sūnām - Magelāna sfagns (Sphagnum magellanicum) un iesarkanais sfagns (Spganum rubellum) u.c.

Teiču purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kur atrasta sūna mīkstais sfagns (Sphagnum molle) un klints andreja (Andreaea rupestris). No īpaši aizsargājamiem augiem Teiču rezervātā atrasta arī dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedum calceolus), meža silpurene (Pulsatilla patens), platlapu cinna (Cinna latifolia), pundurbērzs (Betula nana), gaišdzeltenā pūslene (Utricularia ochroleuca) u.c.

Putni

Teiču purvs ir starptautiski nozīmīga migrējošo un ligzdojošo ūdensputnu dzīvesvide. No Eiropā apdraudētām šeit konstatētas 57 putnu sugas.

Nozīmīgākās ir mazais ērglis (Aquila pomarina), klinšu ērglis (Aquila chrysaetos), lietuvainis (Numenius phaeopus), dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria), purva tilbīte (Tringa gareola), pelēkā dzērve (Grus grus) un melnkakla gārgale (Gavia arctica).

Teiču purvs ir nozīmīga vieta rubeņu (Tetrao tetrix) un medņu (Tetrao urogallus) riestiem, kā arī atpūtas un barošanās vieta dzērvēm (Grus grus) un zosīm (galvenokārt baltpieres (Anser albifrons) un sējas zosīm (Anser fabalis)) pavasara un rudens migrāciju laikā.

Purvam piegulošajos mitrajos mežos un uz minerālzemes saliņām sastopami veci lieli koki ar spēcīgiem zariem, kur iespējas veidot ligzdas lielajiem plēsīgajiem putniem - ērgļiem Aquila, peļu klijānam (Buteo buteo) kā arī melnajam stārķim (Ciconia nigra). Dobumus ligzdošanai izmanto, pūces, gaigala (Bucephala clangula), melnā dzilna (Dryocopus martius) un citas dzeņveidīgo sugas.

Dzīvnieki

Rezervātā konstatētas 47 Latvijas faunai raksturīgas zīdītājdzīvnieku sugas. No Eiropā apdraudētām - lūsis (Lynks lynks), vilks (Canis lupus), bebrs (Castor fiber), ūdrs (Lutra lutra), brūnais lācis (Ursus arctos).

Purvā bieži uzturas arī alnis (Alces alces), to šķērso mežacūka (Sus scrofa), meža cauna (Martes martes) un meža cirslis (Sorex araneus). Sastopami arī sikspārņi - ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssoni), ūdeņu naktssikspārnis (Myotis daubentoni), rūsganais vakarsiskpārnis (Nyctalus noctula) un pundursikspārnis (Pipistrellus pipistrellus).

No rāpuļiem Teiču purvā bieži sastop pļavas ķirzaku (Lacerta vivipara), odzi (Viperus berus) dažādās krāsās - brūnā, zaļganā, pilnīgi melnā. Pavasaros purva malas grāvjos uzturas abinieki - purva varde (Rana arvalis), parastā varde (Rana temporaria), bieži sastopams parastais krupis (Bufo bufo).

Bezmugurkaulnieki

Rezervātā konstatētas vairāk kā 3070 bezmugurkaulnieku sugas, to skaitā 1417 ir tauriņu sugas. Teiču rezervātā sastopamas galvenokārt sūnu purviem raksturīgās tauriņu sugas, kas izskaidrojams ar barības augu bagātību un piemērotību to kāpuriem. Purvā ir saglabājušās 27 pēcleduslaikmeta (glaciālreliktu) tauriņu sugas - zileņu makstkode (Coleophora uliginosella), lielais purvraibenis (Boloria frigga), purva vērpējsprīžmetis (Lycia lapponaria), purva dzeltenis (Colias palaeno), zileņu zilenītis (Vaccinia optilete), purva samtenis (Oeneis jutta), Karēlijas pundurvērpējs (Nola karelica) u.c. Mēreni mitrajās rezervāta pļavās sastopams zirgskābeņu zilenītis (Lycaena dispar).

Vairākas retas spāru sugas saistītas ar purvu un stāvošiem ūdeņiem: sīkspāre (Nehalennia speciosa), brūnganā plankumspāre (Epitheca bimaculata), spilgtā purvspāre (Leuchorrhinia pectoralis), raibgalvas purvspāre (Leuchorrhinia albifrons), ugunsspāre (Pyrrhosoma nymphula).   

No vabolēm kā retums jāatzīmē tikai purvā dzīvojošā purvāju skrejvabole (Carabus menethriesi) un divjoslu airvabole (Graphoderus bilineatus), kura iekļauta Bernes konvencijas aizsargājamo kukaiņu sarakstā. Rezervāta mežaudzēs mīt vītolu slaidkoksngrauzis (Necydalis major) un marmora rožvabole (Liocola marmorata); pļavās – zilā eļļasvabole (Meloe violaceus).

Teiču purvam piegulošajās mežaudzēs un pļaviņās sastopamas retu un aizsargājamu jātnieciņu Ichneumonidae sugas: Ziemeļu jātnieciņš (Pimpla arctica), dižais habroniks (Habronyx heros), lielais metopijs (Metopius dentatus) un melnais jātnieciņš (Amblyjoppa proteus).

Apsaimniekošana

Lai īstenotu rezervāta izveidošanas mērķus, tiek veikti teritorijas apsaimniekošanas pasākumi, kas saistīti ar teritorijas aizsardzību, uzraudzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Lai pļavās saglabātu bioloģisko daudzveidību un neļautu tām aizaugt ar krūmiem, tās katru gadu tiek pļautas. Tiek veikti ugunsaizsardzības profilaktiskie pasākumi (mineralizētās joslas aparšana). 2016. gadā tiks veikta Teiču dabas rezervāta hidroloģiskā izpēte.

Kāpēc rezervātu nedrīkst brīvi apmeklēt?

Rezervāti tiek dibināti vietās, kur saglabājušās cilvēku maz ietekmētas ekosistēmas un retas, izzūdošas sugas. Šo vērtību saglabāšanai nepieciešams novērst tiešas cilvēka darbības – troksni, nomīdīšanu, ugunsgrēkus, piesārņojumu, sugu atradņu apzinātu vai neapzinātu postīšanu un iznīcināšanu.

Kā iespējams iepazīt dabas vērtības?

Tuvāk iepazīt Teiču  dabas rezervāta vērtības ir iespējams, apmeklējot Sildu dabas taku, ko Dabas aizsardzības pārvalde izveidojusi Kohēzijas fonda finansētā projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide NATURA 2000 teritorijās" ietvaros. Veicot aptuveni 3 km garu maršrutu pa koka laipām, pavērsies brīnišķīgas neskarta purva ainavas. Iepazīsi dažādus purva tipus (augstie sūnu, pārejas un zāļu), varēsi vērot akačus un lāmas no purva laipu drošā pamata, kā arī vērties divu purva ezeru  - Sildu un Dzērvītes - zilajās acīs.

Teiču  dabas rezervātu atļauts apmeklēt tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā no 1.jūnija līdz 31.oktobrim, apmeklētāju grupām ne lielākām par 15 cilvēkiem. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka. Saziņai – Dagnis Vasiļevskis, 26112686

Iepazīt Teiču dabas rezervāta teritoriju no augstāka skatu punkta Jums palīdzēs Kristakrūga skatu tornis. Torņa apmeklējumam nav nepieciešama speciāla atļauja. Tornis atrodas pie  autoceļa A12.

Uz sarakstu