Šajā ziemā automašīnas visvairāk cietušas bedru un slideno ceļu dēļ
Ziema jau pagājusi, un sācies jauns gadalaiks, siltāks, patīkamāks un arī daudz gaidītāks. Katru gadu arī autovadītāji gaida pavasara iestāšanos ne tikai tāpēc, ka laiks paliks mīlīgāks, bet arīdzan tādēļ, ka beidzas ziemas slidenie ceļi, apgrūtinātas braukšanas laika apstākļi, sniegs un citas ziemas sagādātās rūpes un raizes autovadītājiem. Tomēr arī pēc ziemas uz Latvijas ceļiem autovadītājiem jābūt uzmanīgiem – kūstot sniegam, parādās jaunas bedres tur, kur to iepriekš nav bijis, jauni ceļu bojājumi.
Pirms pāris gadiem tika veidota Vislatvijas atraitnīšu stādīšanas akcija pilsētu ceļu bedrēs, kas piedzīvoja plašu iedzīvotāju atbalstu. Šādas akcijas notiek daudzviet pasaulē – puķes bedrēs uz ceļiem stādītas gan Tallinā, gan Londonā, tā pievēršot uzmanību ceļu problemātiskajam stāvoklim.
Tas, ka Latvijas ceļu sliktais stāvoklis ir nopietna problēma, kas nemainās jau gadiem, ir burtiski acīm redzami. Lielākie zaudējumi tiek nodarīti transportlīdzekļiem, un arī pagājusī ziema nav bijis izņēmums – apdrošinātāja "Compensa" apkopotie dati norāda, ka visvairāk negadījumu, kas notikuši pagājušajā ziemā, saistīti tieši ar slikto ceļu stāvokli. Lieli zaudējumi autovadītājiem bijuši arī meža zvēru un slideno ceļu dēļ – 10% no kopējā "Compensa" apdrošinātājam pieteiktā atlīdzību skaita. Savukārt apdrošinātāja apkopotie dati rāda, ka 15% no kopējo atlīdzību skaita pieteikts par bojātiem vējstikliem. Šādi bojājumi rodas no nelieliem akmentiņiem, kas sākotnēji rada sīkas plaisas priekšējā stiklā, taču vēlāk var izvērsties par nopietnu bojājumu. Šī problēma gan ir aktuāla visu gadu, ne tikai ziemā. Tāpat ziema ir sagādājusi zaudējumus autovadītājiem slideno ceļu dēļ, kas nav tikuši pietiekami kaisīti.
Bedru radītie bojājumi var būt ārkārtīgi lieli, atkarībā no situācijas, ātruma un arī bedres. Piemēram, ja, iebraucot bedrē, transportlīdzeklim sprāgst riepa, zūd kontrole par auto un avārija var būt ar nopietnām sekām. Tāpat, iebraucot bedrē, visbiežāk var gadīties sabojāt transportlīdzekļa riteņu diskus, riepas vai buferus. Bīstamas ir ne tikai bedres ziemā, bet arī pavasarī – var gadīties, ka bedre ir pielijusi, līdz ar to mazāk pamanāma, tomēr pietiekami dziļa, lai, tajā iebraucot, varētu nopietni sabojāt auto.
Ne vienmēr autovadītājam izdodas no visām bedrēm izvairīties – reizēm, īpaši pilsētas satiksmē, šādi manevri var būt pat bīstami. Tāpēc katram autovadītājam būtu jāzina, kā rīkoties situācijā, kad bedre ir bijusi cēlonis auto bojājumiem. Vispirms – šādus zaudējumus sedz tikai KASKO apdrošināšanas polise. Šādus gadījumus sedz visi apdrošinātāji, tomēr nosacījumi, kas norādīti polisē var būt atšķirīgi. Daži apdrošinātāji pieprasa, lai transportlīdzekļa īpašnieks šādā situācijā izsauc Valsts policiju un noformē šo CSNg ar protokolu, savukārt citi apdrošinātāji pieļauj, ka klients drīkst pamest notikuma vietu, neziņojot policijai, bet gan fiksējot notikušo – fotogrāfijas, apraksts un tamlīdzīgi. Lielāku bojājumu gadījumos, kad ar bojāto auto vairs nav iespējams turpināt ceļu, KASKO polise nodrošina palīdzību uz ceļa – nomainīt riteni vai arī aiztransportēt auto līdz servisam. Gadījumos, ja tiek atzīts, ka autovadītājs nav varējis pamanīt bedri vai apbraukt to, kā arī ja nav bijis brīdinošo zīmju pirms bīstamā ceļa posma, zaudējumi par nodarītajiem bojājumiem būtu jāsedz ceļa uzturētājam vai pašvaldībai.
Kopumā apdrošinātāji situāciju uz Latvijas ceļiem vērtē kā kritisku, norādot, ka bedru veidošanās un savlaicīgi nekaisītie slidenie ceļi rada bīstamas situācijas uz ceļiem, nodarot ne tikai zaudējumus transportlīdzekļu īpašniekiem, bet arī apdraudot visu satiksmes dalībnieku drošību.
Avots: http://www.compensa.lv/content_lv/2015-04-02-Aizvadita-ziema-Compensa.html
Uz sarakstu
