Madonas pilsētas 2.vidusskola savākusi aptuveni 3000 iedzīvotāju parakstu pret plānoto skolu reorganizāciju

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG

Madonas pilsētas 2.vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību ir savākusi aptuveni 3000 iedzīvotāju parakstu pret plānoto skolu reorganizāciju, aģentūru LETA informēja skolas sabiedrisko attiecību speciālists Dins Ļaudaks.

Ļaudaks atklāja - ņemot vērā to, ka sabiedriskās apspriešanas laikā skolas iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti bez atbilstoša pamatojuma, kā arī netika izveidota kompetenta komisija priekšlikumu izvērtēšanai, skolā uzskata, ka Madonas pilsētas vidusskolu reorganizācija ir vērsta pret Madonas pilsētas 2.vidusskolas administrāciju.

Neraugoties uz to, ka Madonas novada pašvaldības plānotā skolu reorganizācija neapmierina lielu daļu sabiedrības, abu skolu vecākus, skolēnus un skolotājus, pašvaldība joprojām uzskata, ka tā ir šaura interešu grupa, kuras intereses pašvaldība var ignorēt un neievērot.

"Aicinām iedzīvotājus kritiskāk izturēties pret pašvaldības, kā arī masu medijos sniegto informāciju, daudzviet var saskarties ar to, ka sniegtā informācija ir tendencioza, maldinoša, nepatiesa. Pašvaldība joprojām nav spējusi argumentēt abu vidusskolu apvienošanas nepieciešamību. Diemžēl joprojām turpinās mūsu atšķirīgā viedokļa stūrgalvīga un augstprātīga ignorēšana," min sabiedrisko attiecību speciālists.

Valstī notiekošā skolu skaita optimizēšanas procesa viens no argumentiem ir skolēnu skaita samazināšanās. Ļaudāns uzsver, ka Madonas pilsētas 2.vidusskolā skolēnu skaits ir pietiekams. Skolā vērojama tendence izglītojamo skaitam palielināties.

"Vēlamies norādīt, ka patlaban mūsu skolā ir 17 klašu komplekti, kuros tiek izglītoti 365 skolēni," piebilst sabiedrisko attiecību speciālists.

Madona24.lv jau vēstīja, ka Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība nolēmusi vērsties tiesā pret novada skolu optimizāciju. Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Ļaudaks, skolai ir pieejama informācija, ka ir ierosināta tiesvedība.

Valmieras rajona administratīvajā tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka lietu skatīs Augstākajā tiesā. Administratīvās tiesas tiesnesis pieteikumu atteicies izskatīt, jo uzskata, ka tā nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Šobrīd saņemta blakus sūdzība, un lieta nosūtīta Augstākās tiesas senātam.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, skola pašvaldību neinformē par savām darbībām.

"Tādas ir viņu tiesības, un viņi to var darīt. Savukārt pašvaldības strādā tālāk ar tiem lēmumiem, kas ir pieņemti. Viņi uzskata, ka tas nav pieļaujams, un attiecīgi meklē tiesiskos ceļus, kā lēmumu apstrīdēt. Pašvaldībai ir autonomā funkcija pieņemt lēmumu izglītības jomā, un tā nemainīs lēmumu tikai tādēļ, ka kāda daļa tam nepiekrīt," uzskata Seržāne.

Izglītības nodaļas vadītāja uzsver, ka netiek saskatīti nekādi pārkāpumi lēmuma pieņemšanā, kā arī domei ir tiesības veidot izglītības politiku. Šobrīd ir izveidojusies interešu sadursme starp pašvaldību un šauru interešu grupu.

"Pašvaldība ir izvērtējusi šo soli kā efektīvu nākotnē, domājot par stratēģiju un attīstību novada kontekstā, līdz ar to es nedomāju, ka notiks kāda šķelšanās. Protams, ir viedokļu dažādība," teica Seržāne.

LETA jau ziņoja, ka Madonas novada dome nolēmusi līdz 2017.gada 31.jūlijam apvienot Madonas pilsētas 1.vidusskolu un Madonas pilsētas 2.vidusskolu, izveidojot Madonas pilsētas vidusskolu, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Lēmums pieņemts un nosūtīts saskaņošanai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Pēc saskaņojuma saņemšanas tiks veidota skolu reorganizācijas komisija septiņu cilvēku sastāvā, starp kuriem būs arī abu vidusskolu vadītāji. Komisija izstrādās skolu reorganizācijas plānu, nodrošinās materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, lietvedības nodošanu un veiks citus procesus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Mēneša laikā pēc saskaņojuma saņemšanas no IZM Madonas pilsētas 1.vidusskolas direktora pienākumu izpildītājai un Madonas pilsētas 2.vidusskolas direktoram jāinformē izglītības iestādes darbinieki, izglītojamie un viņu vecāki par izglītības iestāžu reorganizāciju.

Jau ziņots, ka tika plānots izveidot Madonas pilsētas vidusskolu, apvienojot līdzšinējo Madonas pilsētas 1.vidusskolu un Madonas pilsētas 2.vidusskolu. Madonas pilsētas vidusskola atrastos tagadējās Madonas pilsētas 1.vidusskolas telpās un Madonas Valsts ģimnāzijas ēkā. Lai sakārtotu un modernizētu mācību vidi, apvienojot Madonas vidusskolas, tiktu piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 798 000 eiro apmērā.

Madonas Valsts ģimnāzija tiktu pārcelta uz līdzšinējo Madonas pilsētas 2.vidusskolas ēku. Ģimnāzijas telpu jautājumu nav izdevies atrisināt no 2004.gada, kad tika izstrādāts piebūves projekts, bet valsts finansējums netika piešķirts. Pašlaik Madonas Valsts ģimnāzijas mācību process tiek organizēts sešās ēkās - Valdemāra bulvārī 2a, īrētās telpās Raiņa ielā 6, sporta stundas un pasākumi notiek Madonas Sporta centrā, mūzikas stundas Madonas Mūzikas skolā, kultūras pasākumi tiek organizēti Madonas kultūras namā, bet ģimnāzistu ēdināšana - Madonas pilsētas 1.vidusskolā.

ERAF projektu laikā valsts ģimnāzijām ir plānots finansējums, Madonas Valsts ģimnāzijai tas būtu 1 325 000 eiro apmērā, bet, risinot ģimnāzijas telpu jautājumu, pašvaldība vēlas, lai ieguldījums būtu mērķtiecīgs un ilgtermiņā attīstību veicinošs.

Pašvaldībā atgādina, ka pamats pārmaiņu realizēšanai ir kopējā demogrāfiskā situācija gan pilsētā, gan novadā, kā arī nepieciešamība sakārtot, nākotnē racionāli izmantot un noslogot pilsētas skolu ēkas, tostarp pilnveidot un atjaunot materiāltehnisko bāzi.

Apvienojot Madonas pilsētas 1. un 2.vidusskolu, tiks veikta skolu sistēmas reorganizācija Madonas pilsētas skolu sistēmā. Reorganizācijas rezultātā abu skolu izglītības darbinieki turpinās darbu apvienotajā skolā.

Madonas pilsētas 1. un 2.vidusskolas administratīvie un tehniskie darbinieki, apvienojot skolas, būs dubultā skaitā, tādēļ skolu reorganizācijas rezultātā tiks veikta administratīvo un tehnisko darbinieku skaita samazināšana atbilstoši Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktam, pirms tam gan veicot šo darbinieku izvērtēšanu atbilstoši Darba likuma 108.pantā iekļautajām tiesību normām, līdz ar to daļa administratīvo un tehnisko darbinieku varēs turpināt darbu pēc skolu reorganizācijas.

Pašvaldībā uzskata, ka Madonā uz skolu tīkla sakārtošanu ir jāskatās kompleksi, analizējot visus kritērijus, to savstarpējo saistību un līdzsvarotas attīstības iespējas visa novada mērogā. Iecerētās pārmaiņas nav vieglas, bet arī cita risinājuma, kas nodrošinātu ne vien pastāvēšanu, bet arī izaugsmi, situācijai nav.

Savukārt Madonas pilsētas 2.vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš iepriekš izteicies, ka ir pārliecināts - Madonā ir pietiekami daudz bērnu, lai neviena skola netiktu slēgta. Rakstiņš stingri iebilst pret skolas reorganizāciju un sola vērsties pie tiesībsarga, ja šī ideja tiks virzīta tālākai realizēšanai.

"Ja nebūtu bērnu, tad būtu problēma, bet šobrīd Madonas skolas ir pietiekoši noslogotas, ir sākti projekti sporta attīstībai, skolā izveidota īpaša programma ar sporta ievirzi. Bērni piepilda klases, to skaits ir pietiekošs. Protams, pašvaldība nepieļaus, ka klases ir tukšas, tad arī varēs domāt par skolu slēgšanu," pauda Rakstiņš.

"Ja mēs sākām, tad arī kaut ko panāksim, citādi jau nebija jēgas sākt protestēt. Ja pašvaldība nemainīs savu viedokli, vērsīsimies pie tiesībsarga, kā arī citām valsts struktūrvienībām, lai redz, ka visi bērni ir vienādi un ka nevar uzskatīt, ka vienam vajag izglītību, bet otram ne. Nevar tā atņemt vienam, lai dotu otram tikai tāpēc, ka tajā skolā mācās deputātu bērni. Visiem ir vienādas tiesības," piebilda skolas direktors.

Savukārt Izglītības nodaļas vadītāja Seržāne uzsvērusi, ka plānotā reforma nav vērsta pret izglītojamo un darbinieku tiesībām, bet gan iecerēta, lai sekmētu izglītības kvalitāti ilgtermiņā.