Madonas pašvaldība būs apmierināta, ja tiks atrisināta Gaiziņkalna dāvināšana valstij

Bauska24.lv
Madonas pašvaldība būs apmierināta, ja tiks atrisināta Gaiziņkalna dāvināšana valstij

Madonas novada dome būtu ļoti apmierināta, ja reiz pa visām reizēm tiktu rasts risinājums gadiem ieilgušajai problēmai saistībā ar Gaiziņkalna virsotnes atdāvināšanu valstij.

"Turklāt tas būtu apsveicami, ja Apeles kundze Latvijas valstij, teiksim, uz simtgadi pasniegtu šādu dāvanu. Kaut nu beidzot izdotos," aģentūrai LETA teica pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa.

Kā iepriekš aģentūrai LETA paziņoja pašvaldības Uzņēmējdarbības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans, pašvaldība jau aptuveni septiņus gadus centusies noslēgt nomas līgumu ar Inesi Apeli, kas paredzētu arī apbūves tiesības, lai būtu iespējams tur uzcelt torni.

"Taču visu laiku nesanāk vienoties par šo līgumu - vienu brīdi kundze izdomājusi, ka virsotni dāvinās nevis pašvaldībai, bet valstij, taču tik mazu gabalu dabas liegumā nodalīt nevar," apgalvoja Uzņēmējdarbības nodaļas vadītājs.

LETA jau informēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atradusi risinājumu, lai Gaiziņkalna virsotne tiktu uzdāvināta valstij - ar zemesgabalu sadalīšanu, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) pārstāvis Oskars Vizbulis.

Lai gan vietējā būvvalde nav ļāvusi atdalīt Gaiziņkalna virsotni no pārējā Ineses Apeles ģimenei piederošā zemesgabala, kas ir 44 hektāru platībā, ministrija ir atradusi tam risinājumu.

Tas iespējams, jo uz noteiktās zemes vienības daļas, kas ir 0,7 hektāru platībā, atrodas bijušais skatu tornis un piebraucamais ceļš. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tā ir atzīmēta kā publiskās apbūves teritorija.

Kā iepriekš vēstīja "Latvijas Avīze", Gaiziņkalna īpašniece, Amerikas latviete Apele kopā ar brāļiem un māsu vēlas Latvijas valstij un tautai dāvināt Latvijas augstāko kalnu Gaiziņkalnu, taču saskārusies ar pagaidām nepārvaramiem šķēršļiem, jo vietējā būvvalde neļauj nodalīt virsotni no pārējā ģimenes zemesgabala, jo tā esot pārāk maza.