Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā atklās masku izstādi "Starp divām saulēm"

Izstādē apskatāmi vairāk nekā 20 latviešu masku tēli, kuri piedalījušies masku gājienos dažādās masku grupās no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Izstāde organizēta XVII Starptautiskā masku tradīciju festivāla laikā.

Jau ziņots, ka no 19.februāra līdz 21.februārim Madonas novadā notiks XVII Starptautiskais masku tradīciju festivāls.

Festivāla programmā ir paredzēta masku tēlu izstāde, konference, dažādas izrādes iekštelpās un ārā, masku skate, masku gājiens, danču vakars, individuālo masku skate un citas aktivitātes. Galvenās norises notiks Madonas Kultūras namā, pilsētas centrā, kā arī novada pagastu lauku sētās. Festivāla noslēgumā Madonas Priežu kalnā ikviens būs aicināts uz kopīgu Meteņa svinēšanu. Savukārt masku gājienā līdztekus masku grupām tiks aicināti piedalīties arī Madonas iedzīvotāji.

Festivālā piedalīsies vairāk nekā 15 masku grupas no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, kā arī viesi no Lietuvas. Konferencē piedalīsies masku tradīciju speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Somijas.

Piektdien, 19.februārī, plkst.19 Madonas Kultūras namā notiks Latvijas un ārvalstu masku grupu koncerts. Sestdien, 20.februārī, plkst.10 Madonas Kultūras namā notiks konference, plkst.11 - bērnu rīts un masku zīmējumu konkursa uzvarētāju apbalvošana. Plkst.13 Barkavā, Praulienā, Ļaudonā, Sarkaņos paredzēti masku gājieni, plkst.17 Madonas Kultūras namā notiks masku saiets un grupu izrādīšanās. Dienu noslēgs danču vakars un individuālo masku skate Madonas Kultūras namā, kas sāksies plkst.21.

Savukārt svētdien, 21.februārī, plkst.10 Madonas Kultūras namā notiks konferences noslēgums, plkst.12 masku gājiens uz Madonas Priežu kalnu, savukārt plkst.12.30 - festivāla noslēgums un Meteņdienas svinēšana Madonas Priežu kalnā.

Konferencē piedalīsies masku tradīciju pētnieki Aīda Rancāne (Latvija), Arūns Vaicekausks (Lietuva) un Karstens Bregenhojs (Dānija, Somija).

Maskošanās tradīcijas ir viens no nemateriālās kultūras mantojuma savdabīgākajiem un interesantākajiem izpausmes veidiem, kam arī laikmetīgajā kultūrvidē ir pievērsta īpaša uzmanība. Maskošanās tradīcijas nāk no tāliem laikiem un joprojām, arī 21.gadsimta cilvēku sabiedrībā, ir nozīmīgas. Visām tautām viņu senajās kultūras tradīcijās ir daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli. Maskas mūs sasaista ar citu pasauli, ļauj sazināties ar senču un dabas gariem. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos. Gan maskoto uzņemšana, gan paša tērpšanās kādā tradicionālā masku tēlā sniedz to, kas svarīgs ikvienam visos laikos un laikmetos.

Arī latviešu kultūrtelpā maskām un maskošanās tradīcijām ir ļoti nozīmīga vieta. Nācijas nacionālā bagātība ir gan daudzveidīgie dažādo novadu tautas tērpi un dziesmas, gan arī dažādie masku gājieni, maskoto izdarības un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā to ir vairāk nekā 70 - čigōni, miežvilki, vastlāvji, kōzu čigani, ķuļi, budēļi, ķekatas, kurcumi, miežvilki, galenkas, dādi, tatari, kaitys, spokstiņi u.c.

Lai maskošanās tradīciju saglabātu, popularizētu un attīstītu mūsdienās, starptautiskie masku tradīciju festivāli ik gadu notiek dažādās Latvijas vietās. Daudz kas no maskošanās tradīcijas pēdējos gados jau apgūts un atgūts, rekonstruējot dažādas maskoto grupu darbības no teicēju pierakstiem un arhīvu materiāliem, bet daudz ir arī vēl nezināmā, meklējamā un pētāmā.

Festivālu organizē Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar Madonas pašvaldību. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Uz sarakstu