Madonas novada dzīvnieku patversme pātraukusi dzīvnieku uzņemšanu
Daudzi iedzīvotāji pamanījuši faktu un ir satraukušies par to, ka jau kopš februāra Madonas novada dzīvnieku patversme ir daļēji pārtraukusi savu darbību. Lai gan patversmē joprojām mitinās trīs suņi, kas meklē mājas, apmeklētājiem teritorija ir slēgta, kā arī netiek no jauna uzņemti klaiņojošie dzīvnieki.
Dzīvnieku patversmi apsaimnieko Madonas Dzīvnieku aizsardzības biedrība (DAB), ko pārstāv Mirko Hēnišs, taču patversme tika izveidota arī ar Madonas novada pašvaldības un sabiedrības atbalstu, vācot ziedojumus. Kāpēc šobrīd izveidojusies tāda situācija, ka patversme ir slēgta? Madonas DAB pie patversmes vārtiem izvietojusi paskaidrojumu, ka tas noticis tehnisku iemeslu dēļ. Tāpat arī oficiālais patversmes tālrunis ir izslēgts un uz zvaniem neatbild, tāpēc sīkāku informāciju par patversmes slēgšanas iemesliem no Madonas DAB pārstāvja neizdodas gūt.
Taču no Madonas novada pašvaldības pārstāvju komentāriem drīzāk gan jāsecina, kā šībrīža "buksēšana" saistībā ar patversmes darbību radusies tādēļ, ka biedrība un pašvaldība nespēj rast kopīgu valodu. Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts skaidroja: — Šobrīd smagi norit sarunas par variantu, kādā tiks apsaimniekota dzīvnieku patversme. Madonas novada pašvaldībai ir noslēgts līgums ar Madonas DAB par patversmes ēkas un teritorijas nomu. Bet patversme tiek apsaimniekota pēc saviem ieskatiem, ne tā, kā sākumā bijām mutiski vienojušies.
Kad patversme veidojās un tajā ieguldījām arī pašvaldības līdzekļus, doma bija, ka tā primāri būs Madonas novada dzīvnieku patversme, kas galvenokārt risinās novada problēmu ar klaiņojošajiem dzīvniekiem. Taču tagad situācija ir aizgājusi mazliet citās sliedēs, tāpēc ir problēmas.
Apsaimniekotājs jau ir noslēdzis līgumus ar Lubānas un Cesvaines pašvaldībām par viņu klaiņojošo dzīvnieku uzņemšanu. Praktiski ir izveidotas arī maksas vietas dzīvnieku viesnīcai, kur atsakās likt iekšā klaiņojošos dzīvniekus, kurus izķeram Madonas novadā. Bija arī runa, ka vismaz trīs suņu vietas patversmē būs tādas, par kuru apkalpošanu pašvaldībai nebūs jāmaksā, izņemot veterinārārsta pakalpojumus. Šīs trīs vietas ir, bet tas neapmierina novada pieprasījumu. Esam gatavi par pārējām vietām maksāt, lai tikai tās mums būtu pieejamas. Gan es, gan novada domes priekšsēdētājs esam tikušies ar Madonas DAB pārstāvi, gana ilgi runājušies, mēģinot rast kādu kompromisu, bet pagaidām abām pusēm apmierinoša risinājuma nav.
No Madonas novada domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera laikraksts "Stars" uzzināja, ka strīdu galvenais cēlonis bijusi nespēja vienoties par maksu, par kādu patversmē tiktu uzturēti mājdzīvnieki.
Pašvaldība uzstāj, ka vēlas apmaksāt no Madonas novada patversmē nogādāto suņu uzturēšanos pēc atbilstošas izmaksu tāmes, kurā parādās pastāvīgās izmaksas (ēka, telpas, ūdens, kanalizācija, siltums, elektrība, darbaspēks) un mainīgās izmaksas (ēdiens atkarībā no suņu daudzuma un lieluma, medicīniskie un veterinārie izdevumi). Bet tiekot uzstāts uz fiksētu cenu par konkrētu mājdzīvnieku, atkarībā no tā auguma lieluma. Šī cena, pēc pašvaldības aprēķiniem, esot nepamatoti augsta un Madonas novada situācijai neatbilstīga.
Ko tas viss nozīmē iedzīvotājiem? Arī laikraksta "Stars" redakcijā vairāki iedzīvotāji ir interesējušies par to, ko tad šādā situācijā darīt ar klaiņojošiem dzīvniekiem. Āris Vilšķērsts piekrita: "Jā, diemžēl, šobrīd ir tāda pati situācija kā pirms patversmes izveidošanas, kad nav nekādas konkrētības."
Attiecīgi Madonas novada pašvaldībai nav atbilstīgas vietas, kur izvietot izķertos klaiņojošos dzīvniekus, jo iepriekš visi tam paredzētie līdzekļi un darbs tika ieguldīts esošās patversmes izveidē.
Tāpēc par klaiņojošiem vai pamestiem mājdzīvniekiem ir jāziņo pašvaldības noalgotajam suņu ķērājam Nikolajam (tālruņa numurs tuvākajās dienās, kā solīja izpilddirektors, tiks publicēts Madonas novada pašvaldības mājas lapā), pilsētas pārvaldniekam vai sava pagasta pārvaldes vadītājam.
Iespēju robežās klaiņojošos suņus tiek lūgts uzņemt dzīvnieku mīļotājiem, kuri tos ir ar mieru uz kādu brīdi paturēt, kamēr tiem tiek meklētas jaunas mājas. Savukārt tajos gadījumos, kad kaimiņiem vai iedzīvotājiem ir zināms klaiņojošā suņa saimnieks, ir jāvēršas pie Madonas novada pašvaldības kārtībniekiem, lai mudinātu saimnieku savu mājdzīvnieku pieskatīt, pretējā gadījumā sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu par Madonas novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr.6 pārkāpšanu.
Saprotams, ka klaiņojošu vai pamestu mājdzīvnieku gadījumā tas nav paliekošs risinājums, tāpēc Madonas novada pašvaldības pārstāvji vēl sola tuvākajā laikā tomēr censties nonākt pie kāda kopsaucēja. Āris Vilšķērsts pastāstīja, ka šo divu dienu laikā novada pašvaldības juristiem ir uzdots sagatavot un izsūtīt uzaicinājumu Mirko Hēniša pārstāvētajai Madonas DAB, ar brīdinājumu par abu līgumu laušanu sakarā ar to, ka netiek realizēts noslēgtais sadarbības līgums. Laikraksts "Stars" sekos līdzi notikumu gaitai, par to informējot kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
Uz sarakstu
