Latvijas zivrūpnieki gatavi atgriezties Krievijas tirgū, ja šāda iespēja pavērsies

Foto: Evija Trifanova/ LETA
Foto: Evija Trifanova/ LETA

Latvijas zivrūpnieki piesardzīgi vērtē Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta "Rosseļhoznadzor" teikto, ka Latvijas un Igaunijas zivju produkcija pēc jaunā gada varētu atgriezties kaimiņvalsts tirgū, taču šādu iespēju izmantotu, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie Latvijas zivrūpniecības uzņēmumu pārstāvji.

Zivju konservu "Kaija" ražotāja "Karavela" līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele aģentūrai LETA sacīja, ka "Karavela" izmantotu iespēju atgriezties Krievijas tirgū, ja tāda pavērtos, un visdrīzāk to darītu arī citi nozares uzņēmumi, jo papildu pārdošana būtu apsveicama. Vienlaikus viņš atzina, ka Krievijas tirgus ir manījies un pārdošanas apjomi tur nebūs tādi, kā bija agrāk.

Pēc viņa teiktā, tā kā Krievija aizliegusi importēt Latvijas zivju produkciju, kompānijas bijušie sadarbības partneri pašlaik kaimiņvalsts tirgū realizē citu ražotāju zivju konservus. Taču zivju konservu pārdošanas apmēri Krievijā ir mazinājušies saistībā ar valūtas vērtības kritumu un ekonomisko situāciju. "Produkti Krievijas [veikalu] plauktos ir kļuvuši apmēram divas reizes dārgāki, jo, kā mēs zinām, valūta divreiz zaudēja vērtību. Savukārt patērētāju ienākumu līmenis ir palicis iepriekšējais. Arī darbvietu skaits ir samazinājies. (..) Līdz ar to - tā vairs nav tā Krievija, kurā mēs strādājam pirms diviem gadiem," teica Endele.

"Karavelas" līdzīpašnieks norādīja, ka ir grūti spriest, kādi ir Krievijas puses motīvi, publiskajā telpā paziņojot par iespējamu Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas atgriešanos šajā tirgū, jo pirms neilga laika izskanēja pretēja informācija. Pēc viņa teiktā, ir grūti spriest, kāds lēmums sekos, taču ikviens zivrūpnieks cer uz iespēju atsākt eksportu uz Krieviju. Vienlaikus nav zināms, uz kuriem uzņēmumiem tas attieksies un pie kādiem nosacījumiem.

Arī zivju konservu ražotāja "Gamma-A" valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis aģentūrai LETA teica, ka "Gamma-A" izmantos iespēju atgriezties Krievijas tirgū, ja tāda iespēja būs, un arī citi nozares uzņēmumi, visticamāk, rīkosies tāpat. "Kurš gan nevedīs produkciju uz turieni, ja vien varēs kaut ko pārdot? Taču, skaidrs, ka nevienam no mums nav nekādas precīzākas informācijas par to, kas tur [Krievijas tirgū] notiks," sacīja Lejietis, piebilstot, ja kāds Latvijas zivrūpnieks izlemtu atteikties no eksporta uz Krieviju, tas, visticamāk, būtu emocionāls, nevis racionāls lēmums.

Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām ir grūti spriest par iespējamo eksportu uz Krieviju, jo nav zināms, uz kuriem uzņēmumiem eksporta atļauja varētu attiekties, par kādiem apmēriem ir runa un kādi būs Krievijas motīvi, ja šāda atļauja tiks dota. Līdz ar to jānogaida līdz brīdim, kad sekos kāda precīzāka informācija.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka Latvijas zivrūpnieki viennozīmīgi izmantos iespēju atsākt eksportu uz Krieviju, ja tāda radīsies. Vienlaikus viņš norādīja, ka kādreizējos produkcijas realizācijas apmērus Krievijā var neizdoties sasniegt vai arī tas prasīs ilgu laiku.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta "Rosseļhoznadzor" oficiālā pārstāvja Alekseja Aļeksejenko pausto pēc jaunā gada Krievijas tirgū varētu atgriezties šprotes un cita zivju produkcija no Latvijas un Igaunijas. Pēc viņa teiktā, ekspertiem būs vajadzīgas vēl vairākas nedēļas, iekams pārbaudes noslēgsies, un, visticamāk, pēc jaunā gada Baltijas valstu produkcija varēs atgriezties Krievijas veikalu plauktos. Arī Pārtikas un veterinārais dienests telefona sarunā ir saņēmis apliecinājumu no "Rosseļhoznadzor" par to, Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus

Iepriekš jau vēstīts, ka "Rosseļhoznadzor" nedēļu ilgā inspekcija Latvijas uzņēmumos noslēdzās 1.jūlijā. Tās laikā viena Krievijas veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta inspektoru grupa pārbaudīja Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumus "Karavela", "Baņķis", "Unda", "Sabiedrība IMS" un "Gamma-A", lai pārliecinātos par to atbilstību Eiroāzijas ekonomiskās savienības valstu, tostarp Krievijas, prasībām. Savukārt otra Krievijas dienesta inspektoru grupa pārbaudīja dzīvnieku barības apritē iesaistītos uzņēmumus - "Riagro" un "Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīcu".

Krievija 2015.gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.

 

Viss par: Latvijas ziņas