Finanšu ministre: Pikets pret MUN likvidēšanu diez vai ietekmēs Saeimas lēmumu

Dana Reizniece Ozola/ Foto: Evija Trifanova/ LETA
Dana Reizniece Ozola/ Foto: Evija Trifanova/ LETA

Trešdien, 23.novembrī, pie Saeimas plānotais pikets pret mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likvidēšanu diez vai ietekmēs Saeimas lēmumu, aģentūrai LETA pauda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Piketā plānots protestēt pret MUN likvidēšanu, kā arī piketētāji plāno panākt obligāto sociālo iemaksu atcelšanu.

Reizniece-Ozola skaidroja, ka pikets būs saistīts ar diviem iepriekš minētajiem jautājumiem. Pirmkārt, pieņemto lēmumu par galējo termiņu, kādā būs iespējams darboties mikrouzņēmuma režīmā.

"Svarīgi, ka ir noteikts laiks, ir fiksēti spēles noteikumi. Turklāt Ekonomikas ministrijai uzdots līdz nākamā gada vidum sagatavot MUN režīma aizstājēju," stāstīja ministre.

Savukārt otrs jautājums ir saistīts ar minimālajām iemaksām, kas vistiešāk skar mikrouzņēmumu režīmu. "Esam lūguši Saeimas Sociālo lietu komisiju līdz decembrim pārskatīt tās grupas, kam būtu piemērojams atvieglojums, lai novērstu risku, ka sociāli jūtīgākās grupas paliek zaudētājos," informēja Reizniece-Ozola.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, noraidot priekšlikumus ilgāk saglabāt šo režīmu.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA), "No sirds Latvijai" (NSL), kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rosināja izslēgt no likumprojekta normu, kas paredz, ka pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam var līdz 2017.gada 30.jūnijam.

Deputāte Inguna Sudraba (NSL) vaicāja, "kāpēc ir tik ciniska attieksme pret cilvēkiem, kāpēc izmaiņas nevar virzīt normālā kārtībā vai vienoties par kompromisu". Savukārt Mārtiņš Bondars (LRA) pārmeta koalīcijas politiķiem solījumu nepildīšanu, piebilstot, ka tos, kas nepilda solījumus, var saukt vārdā, kas "sākās ar burtu "m".

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) atbildēja, ka nevar izslēgt, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms "daļēji transformēsies" kādā jaunā režīmā. Viņš arī teica, ka ir jārada vienkāršs režīms, kas būtu sabalansēts arī attiecībā uz sociālajām iemaksām.

Koalīcijas deputāti atturējās balsojumā par LRA, NSL un Tautsaimniecības komisijas priekšlikumiem, kas paredzēja izslēgt termiņu, līdz kuram var pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam. Arī tas izraisīja Bondara kritiku, kurš norādīja, ka, neatbalstot kādu ieceri, ir jābalso pret, nevis jāatturas.

Tāpat netika atbalstīti opozīcijas priekšlikumi par to, ka likumam būtu jāstājas spēkā vēlāk, kā arī citi ierosinājumi.

Likumprojekts arī paredz, ka esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018.gada 31.decembra, līdz 2018.gada 15.decembrim būs reģistrējas par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Budžeta komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu. Jaunā likuma mērķis ir ieviest atbalsta programmas jaunuzņēmumiem un tādējādi veicināt to veidošanos Latvijā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumus un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.

Viss par: Latvijas ziņas