Banner 980x90

Valmieras akvarelistu plenēra darbi Madonas muzejā

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs no 30.marta līdz 8.maija aplūkojama Valmieras akvarelistu plenēra darbu izstāde.

Ar Valmieras pilsētas pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Valmierā 2015.gada vasarā norisinājās Valmieras akvarelistu plenērs. Par plenēra ideju stāsta projektu vadītāja Karlīne Cercina: "2013.gadā VAKUM fondam sāka atjaunot mākslas plenēru norisi Valmierā, organizējot glezniecības plenēru "13".

Plenēra laikā tika radīti 48 jauni mākslas darbi un dokumentēta Valmieras pilsētvide – pirmo reizi tika iegleznots jaunais Valmieras tilts pār Gauju. 2015.gadā Valmiera ir augusi un no jauna atklājusi Valmieras mūzikas skolu, bagātinot Gaujas labo krastu ar vēl vienu sakoptu un radošu vietu, atjaunots Valmieras muzeja komplekss, no jauna renovēts Sv.Sīmaņu baznīcas tornis, kas pašreiz mirdz bronzas atspulgos... Tiek radīti procesi, kas vēlāk kalpos, kā vēsturisku notikumu liecības un vairos valsts labklājību, saglabājot kultūras un mākslas nozares daudzveidību un regularitāti. Novērojot vispārējo pilsētas straujo izaugsmi, Valmieras Kultūras un mākslas fonds, rīkojot Valmieras glezniecības plenēru, vēlās no jauna uzsvērt vizuālās mākslas neatsveramo nozīmi pilsētas tēla, radošas vides, konkrētās vietas kultūras mantojuma veidošanā.

Regulāra mākslinieku piesaistīšana jaunu mākslas darbu tapšanai bagātina ne tikai vietas vēstures liecības, bet rada pieredzes apmaiņu starp jaunajiem māksliniekiem, kuri šobrīd vēl apgūst mācības Valmieras mākslas vidusskolā, starp mākslas profesionāļiem, kuriem nereti pamatdarba vide neļauj tikties savā starpā un kopīgā bohēmā radīt jaunas vēsmas mākslas pasaulē, tā ir profesionālas mākslas pieejamība reģionos, kuru var ne tikai baudīt, bet arī piedzīvot! 2015.gada vasarā Valmierā norisinājās Valmieras otrais glezniecības plenērs – šoreiz veltīts AKVARELIM.

Kopskaitā ielūdzot uz Valmieru 6 Latvijas gleznotājus / akvarelistus, tika radīti mākslas darbi, atdzīvinot Valmieras pilsētu mākslas darbos. Plenērā piedalījās Neonilla Medvedeva, Anitra Bērziņa, Laila Balode, Aleksandrs Ņeberekutins, Baiba Apsīte un Zigmunds Šņore. Piecu dienu garumā, viesojoties Valmierā, mākslinieki iedvesmojās un meklēja Valmieras slēptos skatus. Mākslas pasaule vienmēr ir bijusi tā, kura novērtē, atzīst, saskata un piefiksē to, ko ikdienas acs neredz. Tas veido pilsētas stāstus, bagātina tēlu un rada diskusijas. Tas ir gana grūts un atbildīgs darbs, jo ikkatra izpausme, kas sevī ir iznēsāta un pēc tam tiek atrādīta plašākai publikai, saņem gan kritiku, gan atsauksmes, tai ir lemts nonākt vēsturē, vai tikt aizmirstai. Akvarelis ar savu dažādo dabu ir līdzīgs Gaujai – te viegli , gandrīz caurspīdīgi romantisks, te dedzīgi košs, te atkal plūstoši pakļāvīgs un spītīgi patstāvīgs... Akvareļglezniecība pieprasa sava veida prasmes, pacietību, vieglumu un reizē precizitāti. Ja reiz ota ir skārusi papīru, tad labot var tikai ūdens šalts! Taču ar savu rotaļīgumu un virtuozi vieglo plūdumu, akvarelis ir mākslas medijs, kuru vislabprātāk atzīst mākslas baudītāji un visbiežāk meklē galeriju izstāžu zālēs.

"Gleznot akvareļa tehnikā – tas ir parādīt uz papīra dvēseli. Viss notiek ļoti ātri. Mākslinieks, kurš glezno eļļas tehnikā, ir kā rakstnieks, darbu papildinot, uzlabojot. Savukārt akvarelists ir kā dzejnieks – momenta māksla, neko labot nevar," skaidro Aleksandrs Ņeberekutins.

Ūdens, kas rada akvareli un ļauj māksliniekam izveidot savu unikālo rokraksta plūdumu ir viens no svarīgākajiem elementiem akvareļglezniecībā. Ūdens piešķir asa, patstāvīga, koķeti viltīga tēla raksturu gleznām – tieši tāpat kā Gauja Valmierai.

"Dievs uzgleznoja Gauju, ar vienu rokas vēzienu radot līkumus. Ūdens rada ūdeni, šī tehnika pilsētai piestāv," atzīst gleznotājs Aleksandrs Ņeberekutins.

"Gauju mēs dēvējam par Valmieras Galveno ielu, tās līkumi iezīmēti pilsētas logotipā un nepārprotami gleznieciskajā ainavā.. Gauja ir pilsētas spogulis, lepnums un raksturs, tā rauj uz priekšu, veldzē vasaras svelmē, izdaiļo un bagātina ar savu dabas skaistumu. Savukārt Valmieras četri tilti, ir tie, kas vieno – labo krastu ar kreiso, pilsētu ar dizainu, vēsturi ar mūsdienām, radītāju ar baudītāju, tieši tāpat kā Galerija Laipa, kura ir mājas vieta jau otrajam glezniecības plenēram Valmierā," Karlīne Cercina Projekta vadītāja Valmieras Kultūras un mākslas fonda valdes locekle

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)