88 pašvaldības saņems papildu finansējumu pedagogu darba samaksai

Skolēni piedalās Zinību dienas svinību un atjaunotā sporta un fizisko aktivitāšu laukuma atklāšanā Rīgas 25.vidusskolā.
Skolēni piedalās Zinību dienas svinību un atjaunotā sporta un fizisko aktivitāšu laukuma atklāšanā Rīgas 25.vidusskolā.

Rīga, 7.aug., LETA. Vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai no šī gada 1.septembra līdz 31.decembrim papildus būs pieejami aptuveni 1,4 miljoni eiro, šodien lēma valdība.

Papildu finansējums tiks izmaksāts pedagogiem (izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu pedagogus) tajās pašvaldībās, kuras 2017./2018.mācību gadā izpildīja noteikto normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldībām, kas veikušas ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus, sniedzot reālu mērķdotācijas ietaupījumu 2016., 2017. un 2018.gadā. Kopumā trijos gados pašvaldību veiktā skolu tīkla sakārtošana devusi vairāk nekā 4,3 miljonu eiro ietaupījumu.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka pašvaldībām, kuras aktīvi strādā, lai veidotu modernu un realitātei atbilstošu skolu tīklu, ir jāizjūt ne tikai pašu pieņemto lēmumu radītā pozitīvā ietekme, bet tam jāseko arī finanšu stimulējošiem mehānismiem no valsts puses. Ministrs uzsvēra, ka šāds finansiāli stimulējošs mehānisms ir skaidrs signāls tam, ka pedagogu atalgojuma pieaugums ir reāls, taču būtiskas pozitīvas izmaiņas iespējamas, tikai visām pusēm sadarbojoties un strādājot.

Līdz šim pašvaldību paveiktais ļauj prognozēt, ka turpmākajos gados pedagogu atalgojumu mērķdotācijā nonāks vēl papildu valsts finansējums, radot iespējas celt skolotāju algas arī turpmāk, pauda Šadurskis. Ministrs norādīja, ka jau tagad ir redzama pozitīva ietekme uz pedagogu atalgojumu pašvaldībās, kurās ir veikts mērķtiecīgs darbs, lai veidotu mūsdienīgu skolu tīklu, kas nodrošina pilnu slodzi pedagogiem un atalgojumam par slodzi sasniegt 1000 un vairāk eiro.

Valsts uzdevums ir radīt stingru mehānismu, lai ikvienam bērnam tiktu nodrošināta kvalitatīva izglītība, savukārt pedagogi saņemtu konkurētspējīgu atalgojumu, uzsvēra ministrs. Tāpēc, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību vidi skolēniem, faktiskajai realitātei atbilstošu skolu tīklu, kā arī efektīvu un pārskatāmu finanšu izlietojumu, 2016.gada 1.septembrī tika sākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana. Zemākā mēneša darba algas likme tika noteikta 680 eiro par 30 stundu darba slodzi. Veicot grozījums noteikumos par valsts budžeta mērķdotācijas sadali pašvaldībām pedagogu darba samaksai, tika iestrādāti nosacījumi, kas pašvaldībām un izglītības iestādēm ļauj saprātīgā veidā kārtot savu izglītības iestāžu tīklu atbilstoši reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, kā arī pieejamas un modernas skolas principiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati liecina, ka vidējā algas likme skolotājiem pēdējo trīs mācību gadu laikā ir pieaugusi, sākot no 701 eiro par likmi 2015./2016.mācību gadā līdz 765 eiro 2017./2018.mācību gadā. Tādējādi patlaban jau 77 no 119 pašvaldībās jeb 332 no 662 izglītības iestādēm vidējā algas likme pedagogam ir 710 eiro un augstāka. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka pedagoga vidējā slodze ir pieaugusi tikai par vienu stundu - no 22 līdz 23 stundām nedēļā. Lielai daļai pašvaldību, kuras kārto skolu tīklu, vidējā tarificētā slodze skolotājam samazinās, tātad reorganizācijas rezultātā skolotāju skaits nesamazinās, tādējādi arī vidējās algas likmes visām pašvaldībās nepieaug. Dati par pedagogu noslodzi liecina, ka tikai nepilni 40% skolotāju strādā pilnu slodzi un vairāk, savukārt lielai daļai tarificētas no 0,25 līdz 0,75 slodzēm, kas attiecīgi nozīmē nesamērīgi zemu atalgojumu.

Kaut arī kopumā ietaupījums no skolu tīkla sakārtošanas pagaidām nav devis nepieciešamo finanšu ietekmi, daudzas pašvaldības atbildīgi izstrādā izglītības tīkla attīstības stratēģiju, kas ir skolu tīkla sakārtošanas pamatā, un kārto skolu tīklu, reāli pārliecinoties par pozitīvo ietekmi uz pedagogu algu kāpumu, uzsvēra IZM. Ministrijas apkopotie dati liecina, ka, piemēram, pašvaldībā, kurā uz divu skolu bāzes izveidota viena spēcīga vidusskola, pedagogu alga palielinājusies no 759 līdz 1000 eiro par slodzi.

Lai turpinātu sekmēt pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un motivētu pašvaldības kārtot izglītības iestāžu tīklu, IZM rosina izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā ietaupītos līdzekļus novirzīt vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai. Piemaksas saņems tās pašvaldības, kuras jau tagad izpilda normatīvos noteikto normēto skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldības, kas veikušas skolu tīkla kārtošanas pasākumus, kā rezultātā panākts reāls mērķdotācijas ietaupījums.

Šogad piemaksas saņems 88 pašvaldības, un piemaksu apmērs ir robežās no 1% līdz 11% no septembrim-decembrim aprēķinātās mērķdotācijas bez finansējuma pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām.

Piemēram, Vecpiebalgas novads, kurš pēdējo trīs gadu laikā veicis skolu tīkla sakārtošanu, šogad piemaksām pedagogiem papildus saņems gandrīz 11 000 eiro, kas ir par 7% vairāk no septembrim-decembrim piešķirtās mērķdotācijas. Savukārt Kokneses novadam piešķirtais papildu finansējums ir 9% (23 979 eiro) no septembrim-decembrim piešķirtās mērķdotācijas. Kokneses novads izpilda abus kritērijus - noteikto normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldība ir veikusi ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus.