VARAM ar Gaiziņkalna virsotnes īpašnieci plāno sarunu par objekta turpmāko attīstību
Tāpat ministrija apzinās, ka valstij, pieņemot dāvinājumu no zemes īpašnieces, ir jāņem vērā dāvinātāja vēlmes un nosacījumi, kā arī aktuālā situācija Gaiziņkalna virsotnē.
Patlaban Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti jau ir iepazinušies ar sākotnējo iespējamā dāvināmā zemes gabala izvietojumu, kā arī ar situāciju dabā un izvērtē labāko risinājumu dāvināmā zemes gabala platībai un konfigurācijai. Ņemot vērā, ka Gaiziņkalna virsotnei piegulošā zeme pieder privātīpašniekiem, jāizvērtē arī iespējamā piekļuve, ņemot vērā pašreizējos servitūtus un izvērtējot jaunu servitūtu nepieciešamību, norāda VARAM.
Jau ziņots, ka Gaiziņkalna īpašniece Amerikas latviete Inese Apele kopā ar brāļiem un māsu vēlas Latvijas valstij un tautai dāvināt Latvijas augstāko kalnu Gaiziņkalnu, taču saskārusies ar pagaidām nepārvaramiem šķēršļiem, jo vietējā būvvalde neļauj nodalīt virsotni no pārējā ģimenes zemesgabala, jo tā esot pārāk maza.
Viens no risinājumiem ir sadalīt zemesgabalus vienībās, lai būtu iespējams īstenot Gaiziņkalna virsotnes saņemšanu valsts īpašumā. Tas iespējams, jo uz noteiktās zemes vienības daļas, kas ir 0,7 hektāru platībā, atrodas bijušais skatu tornis un piebraucamais ceļš. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tā ir atzīmēta kā publiskās apbūves teritorija.
Ministru kabineta noteikumos minētais, ka minimālā atdalāmā zemes gabala platība dabas parkos, kas meža zemei ir desmit hektāri un lauksaimniecības zemei - trīs hektāri, uz šo teritoriju neattiecas. Proti, ja vieta ir apzīmēta kā publiskās apbūves teritorija, minimālā atdalāmā zemes gabala platība ir 1200 kvadrātmetri.
Uz sarakstu
