Pirmais neatkarīgās Ukrainas prezidents: Rietumvalstīm jāpiegādā Ukrainai letālie aizsardzības ieroči
Kravčuks skaidroja, ka Ukrainas aizsardzības stiprināšana ir visas Eiropas interesēs. "Ja Putinu neapstādinās, viņš ies tālāk, esmu par to pārliecināts. Pašlaik tikai Ukraina var apturēt Putinu, bet mūsu armija izrādījās nespējīga pret Krievijas militāro spēku, tāpēc lūdzam letālus aizsardzības ieročus," norādīja Kravčuks.
Bijušais Ukrainas prezidents gan atzina, ka nevar garantēt, ka letālie ieroči nenonāks Austrumukrainas separātistu rokās. "Toties es varu pateikt, ka ir mehānismi, kuri nodrošinātu, ka ieroči netiek separātistiem," informēja Kravčuks.
Runājot par izskanējušajām bažām, ka ieroču piegāde var izprovocēt Krievijas prezidentu uz turpmāko agresiju, Kravčuks norādīja, ka jau tagad Ukraina nav pasargāta no situācijas eskalācijas.
"Ja mums pateiktu, ka starp NATO un Putinu ir kaut kāda vienošanās, ka viņš tālāk neies, bet to mums neviens nesola. Ukraina neprasa nevienam nākt un mirt par to. Mēs paši mirsim par Ukrainas zemi," pārliecinoši pauda Kravčuks, tajā pašā laikā veltot kritiskus vārdus Ukrainas prezidenta Petro Porošenko centieniem apkarot korupciju valstī.
Bijušais prezidents uzskata, ka jaunā pretkorupcijas biroja izveide notiek lēni pārāk demokrātiskās vadītāja izraudzīšanās dēļ. "Komiteja, kura pārvalda konkursu, tagad nevar prezidentam piedāvāt kandidātus," uzskata Kravčuks, tostarp norādot, ka valstī nepieciešama federalizācija.
"Ja pirms desmit gadiem Ukrainas reģioni būtu ieguvuši lielākas pilnvaras, Krimas aneksija vai nemieri Ukrainas austrumos nebūtu iespējami," viņš norādīja.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai Ukraina kādreiz spēs atgūt Krimu, Kravčuks skaidroja, ka tas būs iespējams tikai tad, kad Krievijā sāksies juku laiki. "Ja Krievija turpinās tikpat agresīvu, pašu tautai nedraudzīgu politiku, tā var nonākt līdz sabrukšanas robežai. Putinam vai kādam citam nāksies nodarboties ar Krieviju, nevis Krimu. Tad to jautājumu varētu atrisināt Ukrainas labā," pauda Kravčuks.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Uz sarakstu
