Vidzemes plānošanas reģions: Sabiedriskais transports jāorganizē dabiski funkcionālās, ne mākslīgi iezīmētās teritorijās

Rīga, 14.jūl., LETA. Sabiedriskais transports Latvijā jāorganizē dabiski funkcionālās, ne mākslīgi iezīmētās teritorijās, aģentūrai LETA pauda Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji.

"Ņemot vērā pēdējā laika aktualitātes par sadarbības teritoriju izveides nepieciešamību Latvijā, pirms nedēļas publiskajā telpā izskanēja ziņas, ka teritoriālās reformas varētu risināt arī sabiedriskā transporta pieejamības problēmas valstī, tostarp arī Vidzemē. Teritoriālās reformas mēdz kļūt aktuālas, ja sabiedriskā labuma nodrošināšana ar dažādiem pakalpojumiem kļūst pārāk dārga valsts makam. Vēl 2012.gadā notika krass dotāciju samazinājums sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, visa pamatā - nerentablie reisi, jo autobusi turpināja kursēt, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību arī tiem iedzīvotājiem, kas izvēlējušies dzīvi nomaļos reģionos," klāstīja VPR.

Pēc plānošanas reģiona pārstāvju paustā, arī VPR tradicionālo sabiedriskā transporta pakalpojumu piedāvājums sarūk, jo regulārie sabiedriskā transporta reisi ir ekonomiski neizdevīgi zemās apdzīvotības, lielo attālumu, sliktā ceļu stāvokļa un pieaugošo sabiedriskā transporta izmaksu dēļ.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns un Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. līdz 2020.gadam runā par ilgtspējīgu transporta sistēmu un pieejamu sabiedrisko transportu, kas nodrošina sasniedzamību visā Latvijas teritorijā. Reģiona sasniedzamība un ekonomiskā attīstība ir lielā mērā atkarīga tieši no transporta infrastruktūras nodrošinājuma. Līdzšinējais tiesiskais regulējums neliedz veidot maršrutu tīklus, pārklājot vairākus novadus, kā arī saskanīgi organizējot pakalpojumu sniegšanu, iesaistoties vairākiem atsevišķiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem.

VPR neuzskata, ka priekšlikums par sadarbības teritoriju izveidi spētu veiksmīgi risināt pēdējā laika sabiedriskā transporta organizēšanas problēmas Latvijā.

"Jau tagad maršrutu tīkls reģionos ir pielāgots pamatā skolēnu vajadzībām - skolēni ir tie, kuri sabiedrisko transportu vēl regulāri izmanto. Bet arī skolēnu skaits ar katru gadu rūk, to nevar neņemt vērā. Tomēr tajā pašā laikā tiek nodrošināti savienojumi ar reģionālajiem centriem, tādējādi ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīves vietas ir iespēja apmeklēt publisko pakalpojumu sniedzējus. Saprotams, ka nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus arī attālākos lauku nostūros ir finansiāli neizdevīgi, tomēr mēs runājam par cilvēkiem un valsts pienākumu organizēt savus pakalpojumus tā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpieņem lēmums par dzīves vietas maiņu, piemēram, tikai tāpēc, ka dzīvo vietā, kur nekad nekursē autobuss un dzīve norit atrauti no visiem pārējiem," klāstīja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Viņa uzsvēra, ka sabiedriskā transporta pārvadātāji jau sniedz pakalpojumus starp vairākiem novadiem, veidojot savienojošos reisus. "Sadarbība jau sen notiek, neredzu jēgu mākslīgi iezīmēt robežas. Šeit nepieciešams pavisam cits risinājums, piemēram, iespējams, vajadzētu apsvērt ideju par daļu pasažieru pārvadājuma funkcijas deleģēšanu attālāko novadu pašvaldībām, novirzot daļu valsts dotāciju tām šo pakalpojumu sniegšanai. Pašvaldību rīcībā ir mazas ietilpības autobusi, ar kuriem tiek izvadāti skolēni. Kāpēc mēs tik stingri pieturamies pie principa, ka ar tiem nedrīkst pārvadāt citus vietējos pagasta vai novada iedzīvotājus - varbūt laiks mainīt normatīvos aktus, kas šo regulē? Lūk, tas gan ir jautājums par ekonomisku saimniekošanu!" pauda plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja.

VPR atgādināja, ka Latvijā jau notiek darbs pie normatīvo aktu izmaiņām kas paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumus varēs veikt ar vieglo automašīnu. Tiek plānots, ka transports kursēs maršrutā vai maršruta posmā, kur ir zems pieprasījums pēc pārvadājumiem. Pakalpojums tiks izpildīts tikai tad, ja pasažieris iepriekš būs to pieteicis vai iegādājies biļeti. Kas būtiski - reiss tiks izpildīts arī tad, ja būs pieteicies tikai viens pasažieris. Šādu pakalpojumu organizēšanu varētu veikt arī attālāko pagastu pārvaldes.

"Šis ir atzīts par ekonomiski izdevīgu risinājumu arī citviet Eiropā, to nosaucot par transportu pēc pieprasījuma. Ideju Latvijā plāno iedzīvināt Vidzemes plānošanas reģions, sākot projekta MAMBA īstenošanu. Tā ietvaros tiks īstenots pilotprojekts Vidzemē, lai testētu šāda risinājuma piemērotību Latvijas situācijai un apstākļiem. Tieši šāda veida inovatīvi pakalpojumu sniegšanas veidi un jaunu sadarbības partneru meklējumi, kuriem deleģēt daļu funkciju, ir ar daudz lielāku potenciālu rast konkrētus un īstenojamus risinājumus," klāstīja VPR.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (VL-TB/LNNK) paudis, ka pašvaldību sadarbības teritoriju izveide palīdzēs sakārtot sabiedriskā transporta pieejamību iedzīvotājiem. "Būtisks jautājums sabiedriskā transporta organizācijā ir nākotnē veidot pārdomātus un ekonomiski izdevīgus maršrutus. Esmu pārliecināts, ka pašvaldību sadarbības teritoriju izveide ir labs veids šīs jomas sakārtošanai," minēja Eglīts.

VARAM plāno līdz šā gada 1.septembrim sagatavot priekšlikumus likumprojektam par sadarbības teritorijām un valsts tiešās pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci tajās, kā arī izvērtēt Reģionālās attīstības likuma nosacījumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu teritoriālo struktūru organizēšanu atbilstoši plānošanas reģionu teritorijām un nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā.

Plānots izveidot 29 sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem, kuru ietvarā pašvaldības var brīvprātīgi apvienoties vai sadarboties. VARAM izstrādāja sadarbības teritoriju izveides projektu un 2016.gada otrajā pusē sāka konsultācijas ar iesaistītām institūcijām un pašvaldībām.