Rona brīnumainais stāsts
Jau kopš novembra laikas tipa suņuks bija pieklīdis kādās mājās Liezēres pagastā. Tā kā saimniecībā pašiem ir savi suņi, šim suņu puikam tika sarunāta vieta Madonas novada dzīvnieku patversmē. Diemžēl, piebraucot pie patversmes un kāpjot ārā no mašīnas, suns aizlaidās un metās bēgt. Izrādījās, ka viņam ir paniskas bailes no cilvēka, jo sevišķi — vīriešiem. (Ziņas par iepriekšējo "saimnieku" tikai aptuvenas — iespējams, dzēris, iespējams, sitis, bet kaut kad devies prom, suni atstājot likteņa varā).
Aptuveni nedēļu patversmes darbinieki pārbraukāja tuvējo apkārtni, reaģēja uz iedzīvotāju stāstīto, kur suņuks it kā manīts. Taču 31.decembra rītā Ronim liktenīgi izdevās satikties ar kāda cita suņa saimnieci, kad tie bija izgājuši pastaigā pie karjera ezera. Tika sazvanīts patversmes vadītājs Mirko, un pēc trīs stundu tvarstīšanas ar gardumiem, lūgšanās, pierunāšanas... nostrādāja nomierinošie pilieni, un laika aizmidzis tika nogādāts patversmē.
Jau it kā par pašsaprotamu tika pieņemts fakts, ka suņuka socializēšana būs grūta, gan jau ilgi arī nāksies meklēt jaunu, saprotošu saimnieku. Bet, pat nepaspējām ievietot informāciju par patversmē nonākušo suņuku, kad kā absolūts pārsteigums un Jaunā gada brīnums nāca Elīnas lēmums paviesoties tieši Madonas patversmē, un savai mammai un vecmāmiņai izvēlēties tieši šo suņuku!
Drīzumā patversmes darbinieki pastāstīs sīkāk, kā Ronim iet jaunajās mājās, bet jau tagad Elīna, kas studē Valmierā, īsumā atklāja: "Mums arī iepriekš bija suņuks ar ļoti smagu dzīvesstāstu, diemžēl, viņu notrieca auto. To ārkārtīgi pārdzīvojām. Pagāja pāris mēneši un jutu, ka mammai, vecmammai bez sava mīļdzīvnieka ir vientulīgi. Apskatot Vidzemes patversmes, izvēlējos apmeklēt Madonas novada dzīvnieku patversmi, kur izvedām pastaigā sunīšus. Iepazinos ar Roni, un sapratu, ka vedīšu viņu mājās. Mammai un vecmammai tas bija negaidīts pārsteigums, bet viņas ir ļoti priecīgas!"
Katru dienu Elīna interesējas, kā Ronim iet pie gādīgajām saimniecēm, jo pašai mājās iznāk būt reti.
Šā brīža atskaite liecina, ka Ronis sāk iejusties — viņš pat uzsācis mazliet spēlēties un, apguļoties uz paijāšanu, griezt saimniecēm vēderu, kas uzskatāma par ļoti labu zīmi stipras draudzības un savstarpējās uzticēšanās sākumam.
Uz sarakstu
