"Nordea" vadītājs: No Baltijas valstīm Latvijā ir stingrākās regulatora prasības, bet tās nav neadekvātas

Foto: Ieva Čīka/ LETA
Foto: Ieva Čīka/ LETA

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Nordea" bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas specifika ir divu veidu banku sistēma. "Cirvis cērt un skaidas lec - regulējot nerezidentu sektoru, diemžēl skaidas lec arī uz rezidentu sektoru," sacīja Buks. Viņa vērtējumā, regulējošās prasības ir adekvātas, tās nav nekas pārdabisks, un ir jācīnās ar naudas atmazgāšanu, korupciju un nodokļu nemaksāšanu.

"Uzraugs strādā bez kompromisiem. Bet - ja tirgus dalībnieks vēlas sadarboties ar uzraugu, tad attiecības ir sadarbība, ja nevēlas, tad sadarbības nebūs," situāciju raksturoja Buks.

"Nordea" vadītājs Latvijā atzina, ka Igaunijas kolēģi Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisiju raksturojot kā biedu visiem. "Varbūt tas ir labi, jo, iespējams, šie jautājumi kaut kad mazliet bija aizlaisti pašplūsmā un pašinterpretācijā. Ja tirgus spēlētājiem pašiem nav ļoti stingru savu principu, tad diemžēl esam tur, kur esam," sacīja "Nordea" vadītājs Latvijā.

Pērn likumdevējs bankām klientu uzraudzības jomā uzdeva jaunu pienākumu - klientu vidū identificēt politiski nozīmīgas personas un uzraudzīt to finanšu darījumus. Vaicāts, cik daudz politiski nozīmīgu personu ir starp "Nordea" klientiem, Buks atzina, ka tādu nav daudz. Politiski nozīmīgās personas tagad iekļautas augsta riska klientu kategorijā, kur līdz tam bija jau visi "Private Banking" klienti un visi klienti nerezidenti. "Protams, noskaidrot politiski nozīmīgās personas bija papildu darbs, tas radīja neizpratni cilvēkiem, kuru radinieki ir politiski nozīmīgas personas. Zināmas problēmas rada arī datu pārbaudes Latvijā, jo nav vienotas datubāzes, kur būtu identificējamas visas Latvijas politiski nozīmīgās personas. Bankai, piemēram, jāpārbauda vārdu un uzvārdu sakritības. Tas prasa milzīgus resursus," sacīja bankas vadītājs.

"Nordea" bankas klientu vidū ir vien daži nerezidenti. Bankai ir ļoti strikta politika šajā jomā - nerezidentam jābūt konkrētai saistībai ar esošu klientu un pilnīgi caurspīdīgam redzējumam, kas ir patiesā labuma guvēji, skaidroja Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka bankai jāuzrauga ne tikai politiski nozīmīgās personas un nerezidenti, bet vēl ir arī augsta riska nozares, piemēram, būvniecība. Arī augsta riska nozarēs manuāli jāpārbauda visi maksājumi. Tas saistīts ar milzīgām izmaksām.

Lielākā daļa no "Nordea" bankas informācijas tehnoloģijām paredzētā budžeta aiziet obligātajiem projektiem, ko prasa likumdevējs vai regulators.

Buks atzina, ka ilgtermiņā cieša regulējuma apstākļos banku industrija kļūst par ļoti dārgu biznesa modeli. Ja uzraudzības prasību dēļ bankā aug izmaksas, tad kādā citā pozīcijā tās jāsamazina. Tāpēc "Nordea" banka pagājušajā gadā atbalsta funkcijas izvietoja telpās Rīgā, Vienības gatvē, par vienu miljonu eiro samazinot izmaksas par telpu nomu Valdemāra ielā.

"Nordea" akcionāri izvirzījuši prasību, ka izmaksas pieaugt nedrīkst. Ja tiek paceltas nodevas vai nodokļi, vai kādas izmaksas, piemēram, stabilitātes nodeva, maksājumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības nodrošināšanai, vai solidaritātes nodoklis, tad kaut kur citur izdevumi ir jāsamazina, piemēram, optimizējot filiāļu tīklu, atsakoties no skaidras naudas aprites bankas filiālēs. Tāpat banka nevar darbiniekiem palielināt algas iecerētajā apmērā. "Tāda diemžēl ir realitāte. Visu laiku strādājam, lai izmaksas samazinātu," sacīja Buks.

Viss par: Latvijas ziņas