Madonā turpinās diskusijas par skolu tīkla sakārtošanu
Pirmdien, 21.septembrī, Madonu apmeklēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji, lai uzzinātu plānotās novada izglītības iestāžu tīkla reformas pamatojumu, kā arī uzklausītu iesaistīto izglītības iestāžu vadītāju viedokļus, pilsētas informācijas portāls Madona24.lv uzzināja Madonas novada pašvaldībā.
Kā informēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere, saņemts iesniegums no Madonas pilsētas 2.vidusskolas, kurā izteikta pretošanās plānotajai Madonas novada izglītības reformai. 2.vidusskola paudusi viedokli, ka reformas rezultātā pasliktināsies mācību apstākļi viņu audzēkņiem un ka plānotā reforma uzlabos mācību apstākļus tikai Madonas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem, kas esot diskriminējuši pret citiem.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters uzsver, ka plānotā reforma skar visas Madonas skolas un tās ieviešana nebūtu strauja, visticamāk- 2018./2019.gads.
Priekšsēdētājs stāsta, ka plānotā reforma nav orientēta uz līdzekļu taupīšanu, bet gan to racionālu izmantošanu- sakārtojot skolu tīklu atbilstoši mūsdienu demogrāfiskajām realitātēm. Priekšsēdētājs uzver, ka nav racionāli ieguldīt finansējumu būvniecībā, ja to var ieguldīt mācību procesa pilnveidošanā. IZM provizoriskais finansējums, ko realizējot plānoto reformu, izglītības iestāžu modernizēšanai varētu piesaistīt ir aptuveni 2.5-3 miljoni eiro, teic Ceļapīters.
Tāpat, jautājums par novada skolu tīkla sakārtošanu nav nekāds jaunums un par to runas uzsāktas jau pirms vairākiem gadiem, kad analizējot novada demogrāfijas datus, atklājas negatīva tendence- iedzīvotāju, tostarp skolēnu skaita strauja samazināšanās. Lai arī šobrīd vērojams dzimstības pieaugums, nākotnes dati nav iepriecinoši- gaidāms dzimstības samazinājums. Vidusskolas klasēs pārskatāmā nākotnē mācīšoties vien 120-140 bērni.
Apgalvojumam par mazo skolēnu skaitu nepiekrīt Madonas pilsētas 2.vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš, kurš uzskata, ka audzēkņu skaits 2.vidusskolā ir pietiekams un tāds būs arī turpmākajos gados. Tāpat direktoru māc bažas, ka apvienojot pilsētas vidusskolas, bērniem būtu jāmācās klasēs ar lielu bērnu skaitu un tas negatīvi ietekmētu izglītības kvalitāti.
Madonas pilsētas 1.vidusskolas direktora vietas izpildītāja Inese Strode par iespējamo vidusskolu apvienošanu teic, ka papildus telpas noteikti būtu vajadzīgas, jo pašreizējā 1.vidusskolas infrastruktūra nespētu uzņemt tik lielu skolēnu skaitu. Šobrīd ir 30 klašu komplekti, bet papildus būtu vajadzīgi 6-8.
Priekšsēdētājs Ceļapīters uzsver, ka arī pēc reformas skolēnu skaits klasē nepārsniegtu 22-26, tāpat arī jautājums par telpu pietiekamību ir izanalizēts.
Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece par esošo situāciju:
Pašreizējā situācija ir ļoti saspringta. 13 gadus strādājam gaidīšanas režīmā- vairākkārt mainītas telpas, dažādas lokācijas vietas. Klašu telpas ir mazas, lielākā daļa neatbilst Ministru kabineta noteikumiem. Mācību darbs, skolas pasākumi, sanāksmes, ēdināšana notiek 7 dažādās ēkās. Normāli tas nav un tā nav nevienā Valsts ģimnāzijā Latvijā. Kaut kāds uzlabojums ir vajadzīgs. Vai risinājums ir 2.vsk telpas? Domāju, ka nē.
Kas notiks ar mazajām skolām?
Priekšsēdētājs Ceļapīters teic, ka novads ir liels un ir ļoti svarīgi saglabāt izglītības pieejamību laukos, īpaši tajās vietās, kuras ir tālu no pilsētas.
Diskusijas noslēgumā Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere kā pašvaldības, tā izglītības iestāžu vadītājus aicināja skatīties perspektīvā, meklēt kopīgu ceļu uz dialogu.
Uz sarakstu
