Madonā skatāma izstāde par kinooperatoru un fotogrāfu Jāni Doredu
19.februārī plkst.12.00 Madonas muzeja izstāžu zālēs būs tikšanās ar fotovēsturnieku Pēteri Korsaku, kas ilgstoši vācis ziņas par leģendāro operatoru.
1993.gada rudenī no Eitīnas Vācijā uz Madonas muzeju pārvedu lielu daļu žurnālista Jāņa Sudrabiņa (1912-1999) sakrātās bibliotēkas – galvenokārt dažādus trimdas izdevumus. Bija tur arī 1957.g. Bruklinā iznākušais tulkojums no norvēģu valodas – Elizabete Doreda "Zeme man ir apaļa". Vēlāk noskaidrojās – togad grāmatu izdeva atkārtoti arī Rīgā. Lasot sapratu – norvēģiete raksta par savu vīru latvieti, kas gan mūža lielāko daļu pavadījis ārpus dzimtenes.
Zemnieku dēls Jānis Doreds (1881-1954) dzimis netālu no Cēsīm, jau pusaudža gados devies pie vecākā brāļa uz Maskavu. Tur viņš gadsimtu mijā strādājis fotopiederumu veikalā. Ap to laiku pasaulē parādījās pirmie kinoaparāti, jauneklis par tiem ieinteresējās. Apgūt filmēšanu viņš devās uz Parīzi, tad Londonu, vēlāk nonāca Amerikā, bet tad atkal atgriezās Krievijā. Pirmā pasaules kara laikā latvietis bija armijas kinooperators, līdzīgā darbā arī sarkanarmijā, pēc dažādiem piedzīvojumiem atgriezās jaundibinātajā Latvijas Republikā. Divdesmito gadu vidū viņš kļuva par ASV kinokompānijas "Paramount News" operatoru Eiropā, vēlāk tika norīkots arī citur. Doreds bijis arī frontes operators Otrā pasaules kara laikā.
Kad pirmo reizi atšķīru grāmatu, iepriekš neko par vīru no Cēsu puses nezināju. Tagad viņš arī Latvijā ir biežāk pieminēts. Madonas muzejā šobrīd skatāma izstāde par šo pasaules mēroga kinovīru. Īsu ieskatu novadnieka biogrāfijā un viņa fotogrāfijas rāda Cēsu Vēstures un mākslas muzeja apkopojums. Tur ieraugām Latviju - savulaik Doreda uzņēmumi izmantoti Rīgā izdotā skatu albumā. Redzam arī Džordža Vilkinsa 1931.gada mēģinājumu ar zemūdeni "Nautilus" no Norvēģijas krastiem nokļūt Ziemeļpolā un Abesīniju (Etiopiju) 1935.gadā, Itālijas uzbrukuma laikā.
Savukārt no Rīgas kinomuzeja atvestas kādreiz filmēšanā Doreda izmantotās lietas, galvenokārt no Otrā pasaules kara laika. Viens no pirmajiem skatītājiem norādīja – Abesīnijā latvietis nofotografēts līdzās gepardam, ne leopardam.
Vēlreiz pārskatot Grīna tulkoto atmiņu grāmatu (pirmizdevums 1955.g. norvēģiski), ķēdē "iesaistīju" vēl vienu žurnālistu (arī Doreds un viņa dzīvesbiedri tādi bija, grāmatā salīdzināts kino un preses žurnālista darbs). Par latvieša piedzīvojumiem 1919.gadā Kijevā gan starp sarkanarmiešiem, gan Deņikina spēkos aizrakstīju Ukrainas tā laika vēstures interesentam Karlam Kujasam-Skriženskim.
Uz sarakstu
