LPS: Samazinot finansējumu kohēzijas politikai, tiks kavēta Latvijas attīstība un palielināsies depopulācija

Rīga, 18.jūl., LETA. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ieskatā, samazinot finansējumu kohēzijas politikai, Latvijas attīstība tiks kavēta un palielināsies depopulācija, aģentūru LETA informēja LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.

Šķiltere atgādina, ka Eiropas Komisija (EK) piedāvājusi samazināt Latvijai pieejamo finansējumu kohēzijas politikas īstenošanai par 13% salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu. Pēc LPS domām, tas ir nepieņemami un pretrunā ar Līgumā par Eiropas Savienības (ES) darbību noteikto - veicināt ES vispārēju harmonisku attīstību, jo īpaši mazinot būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.

Šajā kontekstā īpašai uzmanībai jābūt veltītai lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni, sacīja Šķiltere.

LPS norāda, ka iestājoties ES, Latvija pilnībā atvēra savas robežas brīvai preču, pakalpojumu un darbaspēka kustībai, kas rezultējusies patēriņa cenu kāpumā un cenas praktiski sasniegušas ES attīstītāko valstu līmeni, bet atsevišķos segmentos to pat pārsniedz.

"Brīvā darbaspēka kustība rezultējusies Latvijas būtiskā depopulācijā. Savukārt Latvijas kā reģiona attīstības līmenis salīdzinājumā ar attīstītākajiem reģioniem joprojām - 14 gadus pēc iestāšanās ES - ir nepieņemami zems, un tas veicina tālāku valsts un jo īpaši tās lauku teritoriju un arī ES ārējās austrumu robežas depopulāciju," skaidroja Šķiltere, norādot, ka tādējādi ES pamatlīgumā noteiktais pienākums īpaši mazināt vismazāk attīstīto reģionu atpalicību nav ticis pienācīgi īstenots

LPS ieskatā, minimālie pieprasāmie labojumi EK priekšlikumos būtu kardināli palielināt Latvijai pieejamo finansējumu kohēzijas politikai, jo, tikai panākot reģionu attīstības būtisku līdzsvarojumu ES, var turpināt brīvu preču un pakalpojumu kustību.

Tāpat nepieņemams ir piedāvājums palielināt EK administratīvās izmaksas, kā arī iecere samazināt līdzfinansējuma likmes mazāk attīstītiem reģioniem uz 70% iepriekšējo 85% vietā, uzskata LPS.

Vienlaikus LPS uzskata, ka kohēzijas politikā ir skaidri un viennozīmīgi jāparedz, ka tādiem reģioniem kā Latvija primāri jānodrošina pamatinfrastruktūra, proti, ceļi, jo tieši to stāvoklis ir šķērslis gan skolēnu, gan strādājošo mobilitātei, kā arī glābēju dienestu darbam.

Jau vēstīts, ka EK maija sākumā publicēja priekšlikumus ES nākamā perioda daudzgadu budžetam, kuros ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu.

EK pašreizējās un 2018.gada salīdzināmās cenās publicējusi valstīm iedalīto kohēzijas politikas finansējumu, kas paredz, ka pašreizējās cenās Latvijai turpmākos septiņus gadus tiktu atvēlēti 4,812 miljardi eiro, bet 2018.gada cenās tie būtu 4,262 miljardi eiro. Priekšlikums paredz, ka tādējādi Latvijai tiktu piešķirti par 13% mazāk līdzekļu nekā līdz šim.