Kas notiek pēc bērēm? Praktiskas lietas, par kurām sēru laikā tuvinieki bieži aizmirst

Jāsazinās ar apbedīšanas biroju, jāvienojas par ceremoniju, jāinformē radi un draugi, jāizvēlas ziedi, mūzika un jāparūpējas par daudzām citām praktiskām lietām. Taču pēc bērēm dzīve neapstājas, un nereti tieši tad sākas nākamais, ne mazāk smags, posms – dokumentu, mantojuma tiesību un citu jautājumu sakārtošana. Viena no svarīgākajām lietām ir mantojuma lietas uzsākšana. Latvijā pēc tuvinieka nāves mantiniekam jāvēršas pie zvērināta notāra, kurš praktizē tās apgabaltiesas darbības teritorijā, kur atradusies mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Vispirms tiek noskaidrots, vai aizgājējs ir atstājis testamentu vai noslēdzis mantojuma līgumu, bet, ja tādu nav, mantošana notiek saskaņā ar likumu. Sēru laikā ar juridiskiem jautājumiem bieži vien negribas nodarboties uzreiz, tomēr arī tos nevajadzētu ilgstoši atlikt. Jo savlaicīgāk tiek noskaidrots, kas ietilpst mantojumā un kādi dokumenti nepieciešami, jo vieglāk būs sakārtot nākamos jautājumus. 

Bankas konti, līgumi un īpašumi – ko vēl nevajadzētu aizmirst? 

Mantojums nav tikai māja, dzīvoklis vai zeme, tajā var ietilpt arī automašīna, naudas līdzekļi, uzņēmuma kapitāldaļas, uzkrājumi un cita manta. Tāpēc pēc bērēm ir jāapkopo visa informāciju par aizgājēja finanšu un sadzīves saistībām. Jāpārskata banku konti, kredītsaistības, apdrošināšana, komunālo pakalpojumu līgumi, telefona un interneta pieslēgumi, abonementi un citi regulārie maksājumi. Ja aizgājējam piederējis nekustamais īpašums, pēc mantojuma lietas pabeigšanas mantiniekam būs jāsakārto arī īpašuma tiesību reģistrācija. Īpaši uzmanīgi jāizturas pret automātiskajiem maksājumiem un līgumiem, kas līdz šim darbojušies bez tuvinieku iesaistes. Ne vienmēr viss ir nekavējoties jāslēdz – piemēram, elektrība, apkure vai apsardze īpašumā var būt nepieciešama arī pēc īpašnieka nāves. Tāpēc labāk vispirms saprast, kādas saistības pastāv un kuras no tām nepieciešams pārņemt, mainīt vai izbeigt. Tāpat nevajadzētu steigā dalīt vai izmest aizgājēja mantas – kamēr mantojuma jautājumi nav sakārtoti, daļai priekšmetu var būt ne tikai emocionāla, bet arī mantiska vērtība. 

Pieņemot mantojumu, tiek pieņemtas arī aizgājēja saistības 

Daudziem no mums ir ne tikai īpašumi un uzkrājumi, bet arī dažādas finanšu saistības. Piemēram, aizgājējs mantojumā var atstāt privātmāju, par kuru vēl nav pilnībā atmaksāts hipotekārais kredīts, automašīnu līzingā vai citas saistības. Pieņemot mantojumu, nav iespējams izvēlēties tikai sev izdevīgo daļu – piemēram, pieņemt māju, bet atteikties no parādiem, kas saistīti ar mantojumu. Mantiniekam jāizdara izvēle – pieņemt mantojumu kopumā vai no tā atteikties. Tomēr svarīgi zināt, ka kopš 2025. gada Latvijā ir spēkā būtiska izmaiņa mantojuma tiesībās – mantinieks par aizgājēja parādiem un citiem prasījumiem atbild tikai mantojuma apmērā. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja mantojuma kopējā vērtība ir 80 000 eiro, bet aizgājēja saistības sasniedz 100 000 eiro, starpība nav jāsedz no mantinieka personīgajiem līdzekļiem. Tāpēc pirms mantojuma pieņemšanas ir svarīgi pēc iespējas precīzāk noskaidrot ne tikai to, kādi īpašumi un cita manta palikusi pēc aizgājēja, bet arī kādas saistības ar tiem ir saistītas. Arī tad, ja mantojumā ietilpst šķietami vērtīgs īpašums, nevajadzētu steigties ar secinājumiem, kamēr nav skaidrs, kādas saistības uz to gulstas. Šādos gadījumos visdrošāk ir konsultēties ar zvērinātu notāru un tikai pēc pilnīgas informācijas iegūšanas pieņemt lēmumu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. 

Tuvinieka zaudējuma brīdī nav viegli domāt par dokumentiem, termiņiem un praktiskiem jautājumiem, tādēļ ir svarīgi, lai līdzās būtu cilvēki, kuri zina, kā rīkoties, un var palīdzēt. Apbedīšanas birojs “Rainar” būs jūsu atbalsts šajā grūtajā laikā, palīdzot ar cieņu un iejūtību organizēt atvadu ceremoniju, sakārtot nepieciešamos dokumentus un parūpēties par praktiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar bēru organizēšanu.

Uz sarakstu