Ašeradens: Saeimā atbalstītie EM budžeta priekšlikumi ir solis modernas ekonomikas attīstības virzienā

Arvils Ašeradens/ Foto: Ieva Makare/ LETA
Arvils Ašeradens/ Foto: Ieva Makare/ LETA

Ceturtdien, 24.novembrī, Saeimā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) virzītie likumprojekti ir solis modernas ekonomikas attīstības virzienā, aģentūrai LETA norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Lemjot par valsts budžetu 2017.gadam un tam pakārtotajiem likumprojektiem, Saeima atbalstījusi visus EM izstrādātos likumprojektus, starp kuriem Ašeradens kā nozīmīgāko min Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, kā arī grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā un Būvniecības likumā.

"Lai panāktu straujāku ekonomikas izaugsmi jau tuvākajos gados, izšķiroša nozīme ir tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai. To lielā mērā noteiks spēja mazināt produktivitātes plaisu ar modernajām ekonomikām, kas ir EM politikas iniciatīvu mērķis. Šodien Saeimā atbalstītie EM virzītie likumprojekti ir solis modernas ekonomikas attīstības virzienā," uzsvēra Ašeradens.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums izstrādāts ar mērķi veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecības attīstību un pētniecības produktu komercializāciju.

Ekonomikas ministrs skaidroja, ka strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem jeb "start-up" ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. "Jaunuzņēmumu likums būs pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai, kā rezultātā ceram, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par "start-up" jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs," norādīja ministrs.

Tāpat viens no galvenajiem stūrakmeņiem Latvijas ekonomikas konkurētspējai ir zemas enerģijas cenas un enerģētiskā drošība. Šodien atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra mainīt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeli, kas ļaus nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas Latvijas ražotājiem, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā.

"Apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā šobrīd ir kritiski zems - aptuveni 12%. Fundamentāla problēma, kas to ietekmē, ir elektroapgādes izmaksas rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Lai nodrošinātu Latvijas rūpniecības sektora uzņēmumu konkurētspēju, lai tie var darboties ar pilnu jaudu, nodrošināt biznesa attīstību, eksportu un darbvietas, izveidots modelis, kas ražošanas uzņēmumiem samazinās maksājumu par OIK," teica Ašeradens.

Savukārt grozījumi Būvniecības likumā izstrādāti ar mērķi mazināt būvniecības izmaksas, atvieglot un padarīt caurskatāmāku saskaņošanas procesu, kā arī sekmēt kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu.

"Sekmējot kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, vēl tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks publisko būvdarbu līgumā un publisko pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramos nosacījumus un to saturu. Noteikumos būs apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Šādi līgumi mazinās strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un sekmēs būvniecības procesa paredzamību," teica Ašeradens.

Tāpat tiks pilnveidota Būvniecības informācijas sistēma (BIS), paredzot, ka visus tehniskos un īpašos noteikumus, kā arī nepieciešamos valsts un pašvaldību institūciju un inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņojumus varēs veikt BIS sistēmā, ja persona tīmekļvietnē "www.bis.gov.lv" elektroniski būs iesniegusi būvniecības ieceres iesniegumu un nepieciešamos būvniecības dokumentus. "Tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, piedāvājot jaunu e-pakalpojumu - būvniecības pasūtītājam vairs nevajadzēs iesniegt un pieprasīt dažādus dokumentus minētajās iestādēs, bet dokumentu aprite notiks BIS, tādējādi taupot pasūtītāja laiku dokumentu iesniegšanai," piebilda ekonomikas ministrs.

Akceptējot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017.gadam", Saeima arī atbalstījusi EM rosinājumu piešķirt papildu finansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā mājokļu galvojumu programmas turpināšanai nākamgad, kas sniegs iespēju izsniegt galvojumus vēl aptuveni 1500 ģimenēm ar bērniem. Papildu finansējumu mājokļu galvojumu programmai vēl varēs gūt no maksājumiem, kurus veic ārzemnieki, piesakoties termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai - budžeta kopējie ieņēmumi šajā sadaļā plānoti trīs miljonu eiro apmērā, no kuriem daļu varēs piešķirt mājokļu galvojumu programmas īstenošanai.

2014.gadā sāktās mājokļu galvojumu atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt ģimenēm ar bērniem tikt pie savām mājām, atvieglojot iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Lai panāktu straujāku un ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, kā arī mazinātu plaisu ar attīstītajām ekonomikām, jau tuvākajā laikā jāstiprina tautsaimniecības konkurētspēja. Latvijā jāattīsta uz eksportu orientēta uzņēmējdarbība, kas konkurē ar augstu produktivitāti un inovācijām. Šādai uzņēmējdarbībai nepieciešama moderna valsts pārvalde un starptautiski konkurētspējīgs cilvēkkapitāls.

"EM mērķis ir izveidot reģionā konkurētspējīgāko regulējumu ar mazāko administratīvo slogu. Birokrātijas mazināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un tiesiskās vides sakārtošana ir nozīmīgākās problēmas, ko pastāvīgi aktualizē uzņēmēji, tādēļ saredzu tās kā prioritārās jomas, kas jāsakārto jau tuvākajā laikā, koordinēti sadarbojoties valsts institūcijām. Patlaban notiek intensīvs darbs, lai attīstītu e-pārvaldes risinājumu plašāku lietošanu un nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību un vienkāršību. Modernas ekonomikas attīstībai ir jākļūst par visas valdības darba mērķi," stāstīja ekonomikas ministrs.

Ašeradena ieskatā uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgai attīstībai - jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darbvietu rašanos un kopējo labklājības palielināšanos.

Kā ziņots, Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par aptuveni 664 miljoniem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par vairāk nekā 680 miljoniem eiro lielāki nekā šogad. Šāds ieņēmumu un izdevumu palielinājums bija prognozēts pirms priekšlikumu izskatīšanas uz otro lasījumu, tomēr Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) norādīja, ka arī pēc dažādu priekšlikumu atbalstīšanas šie rādītāji būtiski nemainīsies.

Viss par: Latvijas ziņas