Banner 980x90

Zaļais publiskais iepirkums – kā tas uzlabos mūsu dzīvi

Lai veicinātu zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) izmantošanu valsts un pašvaldību institūciju rīkotajos konkursos, šī gada 23.novembrī Madonā notika bezmaksas seminārs "Zaļā iepirkuma piemērošana pašvaldību publiskajos iepirkumos", kurā ikvienam bija iespēja iegūt praktiskus ieteikumus iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā un atbilstošu ZPI kritēriju izstrādē.

Zaļais publiskais iepirkums – kā tas uzlabos mūsu dzīvi? "Dzīvosim zaļi un domāsim par apkārtējo vidi" ir kļuvis par 21.gadsimta moto, ar ko mēs saprotam virkni mūsu pienākumu pret nākamajām paaudzēm, lai saglabātu pasauli tādu, kāda tā ir šobrīd. Mēs zinām, ka nedrīkst piesārņot dabu, nepieciešams racionāli izmantot tās resursus, piemēram, elektrību un ūdeni, šķirot atkritumus, auto vietā izvēlēties braukt ar divriteni, u.tml. "Domāt zaļi" pakāpeniski kļūst par mūsu ikdienu.

2017.gadā zaļajam iepirkumam ir jāveido 30% no publiskajiem konkursiem Viens no veidiem, kā vēl vairāk var iedzīvināt videi draudzīgu domāšanu ir valsts un pašvaldības iepirkumos iekļaut speciālus kritērijus, kas veicinātu atbildīgu izturēšanos pret apkārtējo vidi un racionālu dabas resursu izmantošanu. Eiropas Savienībā šos konkursus apzīmē kā "zaļais publiskais iepirkums".

Zaļais publiskais iepirkums ir viens no Eiropas Savienības vides, klimata un ilgtspējīgas enerģētikas politikas prioritārajiem instrumentiem, un vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu specifikācijās pēdējos gados ir kļuvusi par svarīgu nacionāla un reģionāla līmeņa uzdevumu arī Latvijā. Valsts ir izvirzījusi mērķi līdz 2017.gadam sasniegt zaļā publiskā iepirkuma īpatsvaru 30% apmērā no visiem publiskajiem iepirkumiem (finansiālā izteiksmē).

Tas ir sasniedzams rezultāts, it īpaši ņemot vērā faktu, ka pērn šis rādītājs sasniedza 19%, kas ir labāks rezultāts nekā valsts izvirzītais 15% mērķis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets atzīst, ka Latvija šobrīd virzās pareizajā virzienā zaļā publiskā iepirkuma ieviešanā, bet ir nepieciešams veidot vienotu praksi valsts un pašvaldību pārvaldē, kas varētu sekmēt pēc iespējas labākus risinājumus. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas visbiežāk kavē to sekmīgāku pielietošanu, ir zināšanu un izpratnes trūkums, turklāt arī zaļajam konceptam atbilstošs preču un produkciju piedāvājums no uzņēmumu puses vēl tikai veidojas.

Izaicinājums pašvaldībām Zaļā publiskā iepirkuma mērķis ir veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, samazinot darbības ietekmi uz vidi un veicinot videi draudzīgus un ilgtspējīgus uzlabojumus sabiedrības dzīves apstākļos. Piemēram, viens no instrumentiem, kā veicināt šādas atbildīgas politikas veidošanu, ir atbilstošu vides un energoefektivitātes prasību iekļaušana valsts un pašvaldību iepirkumos. Tas ļauj ne tikai veicināt videi draudzīgu produktu un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu, bet sekmē finansiālus un sociālus uzlabojumus pašvaldībās. Rīgas plānošanas reģions "GreenS" projekta ietvaros, veica pašvaldību un to organizāciju iepirkumu speciālistu aptauju.

Lai gan 88% respondentu atzina, ka viņu pārstāvētajās organizācijās nav zaļā publiskā iepirkuma ieviešanas stratēģijas, 62% respondentu atzina, ka viņi ir informēti par to, kas ir zaļais publiskais iepirkums, kā arī viņiem ir politiskais un vadības atbalsts pielietot to savos iepirkumos.

Tāpat arī 62% atzina, ka veic tirgus izpēti, lai noskaidrotu alternatīvus risinājumus un tie atbilstu zaļā iepirkuma konceptam. Zaļie iepirkumi – iespējas uzņēmējiem attīstīt jaunas nišas Zaļais publiskais iepirkums skaitās tad, kad nolikumā tiek izmantots vismaz viens zaļā iepirkuma kritērijs, kā arī tas veido vismaz 5% finansiālā izteiksmē no kopējās līguma summas. Zaļā iepirkuma atbalsta instruments ir arī valstī izveidotā elektronisko iepirkumu sistēma, kur katalogos ir īpaši atlasītas "zaļās" preces. Rīgas plānošanas reģiona projekta "GreenS" ietvaros veiktajā aptaujā pašvaldību iepirkuma speciālisti kā vienu no šķēršļiem min piegādātāju trūkumu, jo ne visās jomās tie var izpildīt kritērijus un piedāvāt atbilstošu produktu vai pakalpojumu.

Kā atzīst Rīgas plānošanas reģiona projekta "GreenS" eksperts Jānis Brizga, zaļo iepirkumu kritēriju iekļaušana publiskajos iepirkumos paver jaunas iespējas uzņēmējiem, kas var attīstīt produktus un pakalpojumus jaunās nišās. Viņš norāda, ka šobrīd uzņēmēju izpratne par šo jauno produktu potenciālu nākotnē tikai veidojas, bet ir skaidrs, ka līdz ar zaļā iepirkuma kritēriju biežāku piemērošanu interese tikai pieaugs. Tomēr ir nišas, kurās, līdz ar obligātu vides kritēriju nosacījumu piemērošanu, zaļo publisko iepirkumu īpatsvars jau šobrīd ir strauji pieaudzis. Pērn zaļie iepirkumi veidoja 76% no kopējiem publiskajiem pārtikas iepirkumiem, kas ir vērā ņemams fakts un norāda uz šo produktu un pakalpojumu izaugsmes potenciālu nākotnē. Tā ir iespēja uzņēmējiem attīstīt jaunus produktus un pielāgot tos kritērijiem, kas atbilst zaļajam publiskajam iepirkumam, tādējādi radot mazāku negatīvo ietekmi uz vidi.

Pasūtītājiem ietverot zaļā iepirkuma kritērijos arvien augstākas kvalitātes prasības, tai skaitā atbilstošas verifikācijas marķējuma nepieciešamību, var sekmēt vietējo bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus izaugsmi un noietu. Eksperts Jānis Brizga norāda, ka šobrīd liels izaicinājums publiskajos iepirkumos ir atbilstošu kritēriju izstrāde un piemērošana. Ņemot vērā, ka šī ir jauna niša, tad arī pieredze visām pusēm to sastādīšanā ir neliela. Šobrīd atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi MK noteikumu projektu, kas veicinās zaļā iepirkuma kritēriju piemērošanu pašvaldību un valsts pārvaldes publiskajos konkursos. VARAM Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets atzīst, ka valsts līmenī ir noteikti augsti mērķi, bet jau līdzšinējā pieredze un rādītāji rāda, ka šis ir sasniedzams mērķis. Ir skaidrs, ka šis rādītājs nekad nesasniegs 100%, ņemot vērā, ka ne visos iepirkumos iespējams piemērot zaļo konceptu.

Turklāt nepārdomāta pārāk augstu rādītāju noteikšana nozīmētu slogu uzņēmumiem, kuriem būtu jāpārorientē piedāvājums. Tāpēc zaļā publiskā iepirkuma ieviešanai ir jānotiek pakāpeniski. Jāmin, ka jau drīzumā zaļais iepirkums būs obligāti jāpiemēro tādām preču un pakalpojumu grupām kā biroja papīrs (piemēram, otrreizēji pārstrādāts), biroja tehnika, datortehnika, pārtikas un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, kā arī ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Lai veicinātu zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu valsts un pašvaldību institūciju rīkotajos konkursos, līdz 15.decembrim dažādās Latvijas vietās VARAM sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģiona projektu "GreenS" un citiem partneriem rīko bezmaksas desmit semināru ciklu "Zaļā iepirkuma piemērošana pašvaldību publiskajos iepirkumos", kurā var iegūt praktisku ieskatu iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā un atbilstošu kritēriju izstrādē, savukārt uzņēmēji var gūt izpratni, kas ļaus labāk sagatavoties piedāvājumu sagatavošanai. Sīkāka informācija par semināriem VARAM mājas lapā: www.varam.gov.lv darbības jomā – zaļais publiskais iepirkums.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)