Lai rastu līdzekļus jaunai Blaumaņa muzeja administratīvajai ēkai, pašvaldība plāno cirst "Brakiem" piegulošo mežu
Novada domes deputāti ir vienisprātis, ka jauna administratīvā ēka muzejam ir nepieciešama, jo vecā ir nekvalitatīvi būvēta pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, un nu tā praktiski brūk kopā. Tomēr par to, kā šis projekts ir realizējams, pašvaldībā domas dalās un pat veidojas strīdi, raksta LA.
Opozīcijas deputāti norāda uz novada domes vadības nevēlēšanos atklāt, cik maksājuši līdzšinējie projekti, jo pasūtīti jau vairāki administratīvās ēkas metu varianti. Domes priekšsēdētājs Guntars Velcis gan opozīcijas pārmetumus sauc par nepamatotiem, jo "Latvijas likumdošana nepieļauj publisko izmaksu neatklāšanu, un, ja deputāti pieprasa informāciju, tā arī tiek sniegta". Turpretī opozīcijas deputāti sūdzas par ilgstošu un apzinātu domes vadības izvairīšanos no uzdoto jautājumu iekļaušanas domes sēžu kārtībā, arī par visu, kas saistīts ar "Brakiem".
Patlaban muzejs un domes vadība ar arhitektu vienojusies, ka jaunajai ēkai jābūt nelielai un kompaktai, tikai ar telpām, kurās izvietots krājums, un darbinieku biroja daļu.
Pašvaldība plāno celt muzeja administrācijas ēku par līdzekļiem, kurus tā iegūtu, izstrādājot novada teritorijā esošu mežu. Daļa no šī meža ainaviski un tematiski saistīta ar Brakiem - tajā atrodas gan zibens šķeltais akmens, gan Edgara skulptūra, gan krēsls Annai Brigaderei. Sākotnēji mežu bija plānots nocirst kailcirtē, taču pret to asi iebilda domes opozīcijā esošā apvienība "Kopā ir spēks", kuru pārstāv deputāti Māris Olte, Inga Bite un Andris Spaile.
Muzeja vadītāja Zinta Saulīte gan skaidrojusi, ka Blaumaņa laikā meža blakus viņa mājām vispār nav bijis, un tam pierādījumi esot atrodami rakstnieka darbos. Tādējādi kailcirte, pēc Saulītes domām, nebūtu pretrunā vēsturiskajai ainavai.
Tomēr opozīcijas spiediena ietekmē domes vadības nostāja ir mainījusies un lietā iesaistīti Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" speciālisti. Ar šo speciālistu slēdzienu Ērgļu novada dome varētu iepazīties 23.augusta sēdē.
Pieredzējusī meža ieaudzēšanas un atjaunošanas speciāliste, inženierzinātņu doktore Mudrīte Daugaviete atzinusi, ka kopšana mežam kritiski nepieciešama, jo tajā nekas nav darīts vismaz 30 gadus un lielākā daļa koku ir sasnieguši cirtmetu. "Tur aug sešdesmitgadīgi baltalkšņi, daudzām eglēm uzblīdušas apakšas, daudzi koki iekārušies citu lapotnē un var kuru katru mirkli gāzties." Taču mežam, to rūpīgi un pārdomāti izkopjot, ir lielisks ataudzes potenciāls, uzsvērusi Daugaviete.
Tomēr viņa atzinusi, ka, tā kā viens no meža kvartāliem tik tuvu pieguļ muzejam, nekādā ziņā nedrīkst atstāt mežizstrādes firmas pārziņā to, kurus kokus cirst un kurus nē. "Protams, mežu varētu izstrādāt pakāpeniski. Tomēr mēs nolēmām, ka tie 13 hektāri jāizstrādā vienā piegājienā, gada laikā, atstājot maksimālu skaitu ekoloģisko koku, un gada laikā tās platības arī jāatjauno ar konkrētajā nogabalā prasīto koku sugu - bērzu, egli, ozolu. Tādēļ tika nolemts, ka atstāsim divreiz vairāk, nekā prasīts, proti, 20 ekoloģiskos kokus uz hektāru visā teritorijā. Pat gribējām ierakstīt lēmumā, ka tur jāiet profesionāļu grupai, lai iezīmē īstos kokus, lai neciestu ainaviskais, vizuālais skatījums. Padarīt to par saimniecisku mežu - tas galīgi neder," laikrakstam stāstījusi meža atjaunošanas speciāliste.
Pagaidām gan nevarot droši paredzēt, ka ieņēmumi par nocirsto mežu patiešām segs administratīvās ēkas celtniecībai nepieciešamos līdzekļus. "Ja pašvaldība pasteidzas, kamēr vēl turas augstās cenas par zāģmalku, tad varbūt," pieļāvusi Daugaviete, gan piebilstot, ka daudz kas atkarīgs no mežizstrādātāja.
Uz sarakstu
